Kamer mana mila sirds gul,uzrakstisu vienu fikso blogu mk no mobila telefona. Tapec bus bez garumzimem.
Sodien iedomajos par sabiedribas attieksmi pret mammam,kas ir jaunas savos gados vai ir vecakas,bet izskatas dikti jaunas. Es vel ietilpstu taja kategorija,kad skiet citi nodoma-vina gan jau skolas sola piedzemdejusi. To loti izjutu sakuma pec dzemdibam,kad gaju ara pastaigaties.Reizem likas, ka mani nopeta. Diemzel ari ir bijusi gadijumi,kad man lien prieksa rinda, pie lifta pa prieksu grib ienesties,un tada gadijuma mums buti jagaida nakamais,jo rati ir lieli. Butiba ir bijis visadi,kops esmu ar mazo un ratiem. Un te nu es aizdomajos kapec ta? Viens no tiem kapec,manuprat, vecakas sievietes atlaujas reizem but netaktiskas pret jaunajam mammam ir tas uzskats,ka vina jau redz jauna,neko tapat preti nepateiks,ko tad vina zin un mak? Vinai nav nekada dzives pieredze utt. Ta teikt cilveki ir ka dzivnieli dzivnieku pasaule-ja otrs vizuali izskatisies viegli aizskarams,tad vins ari bus upuris,vinam ari kaps uz galvas un vinam ari lidis rinda prieksa,neskatoties uz to,ka ratinos gul mazs bernins. Jaatzist,ka sakuma ta ari bija.Biju upuris,kuram vareja uzkapt uz galvas,jo ko gan varetu pateikt preti jauna neaizsargata meitene roza jaka un sporta apavos ar mazu bernu pie saniem? Neko...lidz bridim,kad apnika klusiba cortoties un tika uzaudzeta lielaka ada un asaka mele.Kops krietnu laicinu esmu mainijusi attieksmi,bet ne stilu,sadas situacijas praktiski vairs vispar nav! Tas laikam ir sajutams citiem cilvekiem energetikas limeno-cik daudz var atlauties un ko ne!
Parunasim! Vai ari Jums ir nacies uzaudzet biezaku adu?Vai varbut Jus jau piedzimat ar biezo adu?
+-20 gadi.
Nevajag kašķēties, atcerēsimies to feino video!
Katram cilvēkam ir atšķirīgs temperments, un holēriķis kadā situācijā rīkosies radikāli pretēji flegmātiķim vai sangviniķim.
👍 Pilnīgi piekrītu!
Tādi jau tie sieviešu kolektīvi ir😃
Daudz gan ir atkarīgs no paša cilvēka, jo grūtniecība tomēr nav slimība. Ja topošā māmiņa nāk uz darbu ar attieksmi es esmu stāvoklī un tāpēc nevaru neko darīt, jūs strādājiet, bet es pāris stundas pasēdēšu...Tad tām pārējām kaut kad apnīk darīt vēl arī grūtniecītes darbu
nu i līmenītis - sabojāt tantei somu un vēl uzskatīt, ka baigi kruti izdarīja. Lai ko viņa būtu pateikusi, tādam izgājienam attaisnojuma nav. Tad jau tikpat labi varēja sadot tantei pa muti, ne? Jo PATEICA! Nē nu ja citādāk nemāk šādas situācijas risināt, tad jānolaižas līdz tādam līmenim...
Man pašai nav bieza āda, klaju rupjību gadījumā ļoti apjūku. Pēc tam mierinu sevi, ka tā nav mana, bet šo cilvēku problēma, katrā ziņā viņu vietā negribētu būt, diez vai dikti viegli dzīvot, ja esi tāds.
Būt labai nenozīmē klusēt un visu paciest.
Tiešām no sirds iesaku pārbaudītu uzvedības modeli ,piedāvāties palīdzēt un pateikt labus vārdus - tici man, tas strādā daudz, daudz efektīvāk kā apvainoties! Bez tam šai metodei ir vairāki plusi pašai sev - nav dusmu, neesi savilkusies un visādi dīvaini gadījumi ilgtermiņā neaizņem prātu, kā rezultātā ir vieglāk dzīvot ar gaišāku skatu uz dzīvi 😉
Pieņemu, ka katram savu reizi ir iemesls rīkoties tā vai citādi un nedusmojos, manī tas raisa neizpratni vien. Arī mammas ar ratiņiem reizēm. Bet tas ir cilvēcīgi savu reizi izkāpt ar kreiso kāju no gultas un būt īgnākam kā parasti.
un par to " ādas uzaudzēšanu", jā esmu gan nedaudz uzaudzējusi, pa to laiku kamēr strādāju pārtikas veikalā, tagad strādāju citā veikalā un jau esmu pieradusi, ka nāk īgni cilvēki.
bet prieks ir par priecīgiem cilvēkiem, prieks ir par vecākiem ar bērniem. 😀 ka, ja mamma bērnam nopērk kādu šoķenīti vai konfektīti, to izsitu pirmo, pajautāju mammai vai tagad drīkst dot bērnam, to konču un iedodu.. un mazais tik priecīgs ir.. 😀
es arī kad redzu, ka kaut vai jaunajai māmiņai vajag palīdzību tik vekalā vai autobusā, palīdzu.. kaut vai vecai tantei, palīdzu.. iet gadi, un arī cilvēks mainās.
un pēc tam ir laba sajūta, kad esi palīdzējis otram, kaut vai ar tik niecīgu lietu.
par ģērbšanās stilu...
ne tagad, bet kad mācijos pamatskolā, tad gan gāja grūti, jo mani bieži apcēla, tos laiku nelaprāt atceros..
bija pat tā, ka somu meta ūdens spainī iekšā kamēr nebiju klasē..
tā bija abās skolāsd kurās mācijos.
pirmajās klasēs bija draudzenes, bet vēlāk vaurs nē.. sāku draudzēties ar bērniem no zemākām klasēm..
skolas laikā man grūti gāja, pat bija tā, ka zīmēja uz muguras visādas muļķības.
tāpēc negribu lai manam bērnam tā būtu.
Kāpēc vispār tāda pārliecība, ka bērns ratos ir karogs, kas dod īpašu statusu?
Negatīva atieksme vairo negatīvu attieksmi. Nu nevar gaidīt no citiem apkārtējiem iejūtību, sapratni un teleranci, ja pats esi tālu no ideāla.
Starp citu ar laipnību var panākt vairāk 😉
Un jā, pat senajiem latviešiem tautasdziemā teikts - visi man labi bija, kad es pati laba biju 😉
Un kas tavā dzīvē kardināli būtu mainījies, ja būtu apjautājusies vai tantiņai nevajag palīdzība un pagaidījusi vēl pāris minūtes? Gabals nokristu vai pasaule kājām gaisā pagrieztos?
vecajām tantēm īsti nav par ko priecāties, jo pensija ļoti maza un zāles dārgas.
pilnīgi saprotu viņas, mēs jaunie kam pāri 20 , to nesaprotam, mums varbūt šķiet, ka varētu vairāk priecāties, bet nav jau par ko algas zemas, rēķini jāmaksā, bērnam ēst jāpērk, drēbes jāpērk.
tā kā pati strādāju par pārdevēju, tad bieži gadās tādas omītes, kuras pukst.
kad vēl strādāju pārtikas veikalā, tad vispār bija kašmars..
es cilvēkam atbildu laipni, labdien.. bet man pretī rūpju pilna seja un dusmīga atbilde.
pēc tam galva dikti sāp.
Ceru, ka stāstu par sirmgalvi, kura tev kavēja dažas minūtes un tāpēc pārbauci ar ratiem pāri viņas maisiņam iesniedzi kā minimums Latvijas lepnumam!
Kāda cieņu un sapratni var gaidīt no apkātrējiem, ja pašas rīkojas kā necieņas pilnas cūkas bez morāles?
Man šķiet, ka pārāk ieciklējas ļaudis uz sevi un neredz v ai negrib neo redzēt apkārt, paši jūtas par pasaules nabām reizēm. Visi grib būt TIK īpaši, TIK īpaši, ka nemaz neredz, ka varbūt vecam cilvēkam ir kāda īpašāka vajadzība vai taml. Tas, ka tev bērns līdzi ratos, nenozīmē, ka blakus esošai sievietei nav jāsteidzas pie maza slima mazuļa, bet uz pieres jau tas nav rakstīts.... būsim iecietīgākas citu pret citu un visa pasaule kļūs labāka.
Paldies,ka padalijies ar savu stastu.
Isteniba man jau ar skiet,ka liela dala omisu ir vel zirgtas un mundras(to secinaju pec atra tempa kada ienem vietas sabiedriskaja). Un seit ari piemers,ka dazas atzist-esmu stipra un pati vari(protams ir iznemumi).