02.05 17:00-18:00
Nodarbības citā laikā
Izpārdots
Esmu izmisumā!
30. Dec 2013, 00:00
Anatna123
Anatna123
ES tik tiešām esmu izmisumā! Lūdzu palīdziet man.. :(
vienmēr esmu bijusi slaida,skasita meitene. Profesionāli nodarbojos ar dziedāšanu, biju pašpārliecināta, patika būt uzmanības centrā, es vienmēr biju kompāniju cilvēks. Tieši tas manam ,nu jau vīram manī tik ļoti iepatikās.
Bet... Manā dzīvē parādijās vārds ARTRĪTS. Un meitene kas bija 17 gadus veca, 170cm, un 68kg viegla,ļoti krasi mainījās. Šķiet-kāds gan tam visam sakars ar figūru,pašapziņu? Atklājos šo slimību(iekaisumu locitavās), tas bija visur, līdz ar to nācās iziet ārstiecisko kursu. tādu kā "vieglo" ķīmijterapiju-METOTREXAT, mani kilogrami auga,auga.. Tas bija briesmīgi, bet šķita,nu tas taču pāries. Šīš zāles bija grūti panest.. Gan emocionāli,gan fiziski-katru otrdienu pote,kuru mamma injicēja bija kā briesmīgs murgs.. No pirmdienas līdz otrdienai atrados gultā,jo jutos ļoti slikti, izskatijos briesmigi. Ārsts saprata,ka organisms nespēj izturēt tik stipras zāles,ieteica pāriet uz vieglākām, tabletēs. pašsajūta uzlabojās,cik nu tas bija iespējams, bet svars turpināja augt. Plus pie tā depresija-kļūstu resna, šķita ka puisis pametīs.. Vecāku šķiršanās, kas notika pēkšņi,un bija ļoti sāpīgi.. ;( pat tagad asaras birst..
Dziedāšanu pametu, ēdu,ēdu,ieslēdzos sevī. Ar draugiem kontaktējos arvien mazāk. Mans max svars 18/19gados 103kg.. Resna, nekas neder, riebums pret sevi ;(
paldies Dievam, ka puisis jeb šobrid jau vīrs, bija vienmēr blakus,atbalstija, un mīl mani kāda esmu..
19 gadu vecumā uzzināju ,ka esmu stāvoklī- biju sajūsmā, jo pati pārtraucu dzert zāles, līdz ar to bērniņu ieņemt drīkstēju.. Grūtniecības sākumā svars ļoti nokritās dēļ nelabumiem, tomēr dzemdēju jau ar 116kg..
Kad dēliņš piedzima, ātri vien zaudēju daudz kg, un svēru jau 95,..kg.. Biju priecīga,jo zāles ,kuras lietoju ietekmēja hormonus, dēļ kuriem strauji , 2 gadu laikā pienāca vairāk kā 30kg.
Tātad-ja šobrīd nelietoju neko-tādas tievēšu.. Plus vēl mazo baroju ar krūti. Bet tad pēkšņi daktere mani pierunāja uz DEPO pretapaugļošanās poti, negribēju, bet piekritu.
un šobrīd ,kad dēliņam ir 4mēneši sveru 101kg! Tas ir briesmigi.. Pati galā nietieku-NENOSODIET! Zinu ,ka jābūt gribasspēkam, bet laikam nespēju :( ēdu,ēdu..
man ir vajadzīga palīdzība.. Iesakiet lūdzu ko lai daru.. Es tiešām vairs nespēju.. Priecājos par mazulīti,milu viņu, bet tai pat laikā ir riebums-pret sevi.. Es negribu būt resna,briesmiga mamma savam dēliņam, un tāpat tāda sieva savam vīram. Gribu būt skaista, mīlēt sevi! Kā agrāk..
es pat nezinu..iespējams man vajag vēl kādu,ar ko kopā tievēt-tādu kā sacensības garu :(
esmu izmisumaa..
Ar sevis žēlošanu slaidas formas neiegūsi..
Nav receptes, pret lieko svaru..
Ja nesāksi mainīt savu domāšanu, tad tā arī paliksi ar saviem xxx kilogramiem..
Pirmkārt-kad vienmēr esi bijis apaļš,un centies kļūt tievs, bet nesanāk-VARBŪT! Bet kad neesi bijis resns un peksni tads klusti,protams ka riebies sev,un palikt tads negribi... Nevaru sevi milet,ja riebjas skatities uz sevi, drebes uz manim atrast nevaru u.t.t.
Otrkart-nespeju est mazakas porcijas, atteikties no saldumiem.. Tapec ari rakstu,ka nezinu kā sevi piežmiegt,un iebīdīt smadzenes pareizajā vietā,lai sāktu kaut ko darīt pareizi-pareizi ēst,kustēties u.t.t. Es nezinu kur lai rod spēku neest visu laiku,un visu kas pagadās.
Jo ēdu visu ko nevar-maizītes,saldumus, kečupi majonēzes un viss tā vairāk.. ☹
Tu esi ļoti skaista, jauna sieviete 😉
Beidz sevi mocīt ar cipariem 😀
Vienkārši ēd mazākas porcijas, atturies no pārmērīgas saldumu lietošanas, un tajā brīdī, kad aiz neko nedarīt, atkal sniedzies pēc kā uzkožama, vnk izdzer lielu glāzi ūdens vai sulas..
Man šādi sīkumiņi palīdz daudzmaz turēties vienā svarā..
Personīgi man ir apaļš dibens un apaļīgi gurni, bet nekad dziļi neesmu kompleksojusi par savu ķermeni.. ''Jaunībā'' sevi drastiski nosēdināju uz stingras diētas, tiku pie diezgan tievām formām.. Bet cik tas bija prātīgi 👎
Bet pēc meitiņas nākšanas pasaulē neesmu gatava sevi atkal badināt, lai tik ietilptu kādos skaistuma parametros 😀
Vienu brīdi gāju uz zāli, bet pārtraucu, jo sāku strādāt darbu, kur slodzīte bija gana laba.. Tagad jau strādāju citur un domāju atsākt iet uz zālīti, jo vīrs šad tad paīd, ka darbs man mazkustīgs un ātri vien tikšu atkal pie kādiem liekiem kg, un sūkstīšos viņam, cik resna un neglīta esmu 😃 Taisnība jau viņam ir 😀
Es sevi ļoti mīlu, savu augumu, seju, bet vienalga apmēram 3 dienas nedēļā, jūtos, kā pati negītākā pasaulē.. Pārvaru šo sajūtu un eju tālāk ar paceltu galvu 😉
Mīli sevi vairāk 😉
Mīļās meitenes paldies jums! Par ieteikumiem,vēlējumiem un uzmundrinošiem vārdiem! Es centišos, lai ari nespēju rast sev stimulu.. Bet mēģināšu. Un tad nu varbūt uzrakstīšu kā man iet 😀 paldies jums! 😀
Tas gan. Esmu šokā ka musu ginekoloģe mums visām ,kas aptuveni vienā laikā dzemdējām iešpricēja, un vispār pierunāja uz to ☹ jo lasiju,ka barojosam maminam vispar citi arsti nelauj neko tadu ☹
Zāles vairs nelietoju!
Bet domāju,ka svars atkal pienāca klāt nedaudz dēļ DEPO potes. Bet tā man beidzās jau nedēļu atpakaļ, un vairs neko tādu lietot nevēlos! 😀
Paldies! Pilnigi piekrītu,manas domas- man jāpatīk pašai sev.. 😉
Palasīšu to majaslapu! Un jāsāk saņemt sevi rokās, un pārtapt skaistā! 😀
Cik jūs esat jaukas, meitenes! 😀 paldies par sirsnigajiem vardiem. 😀
Es zinu-jau kadu laiku saku domat par to,ka iespejams jasak milet sevi tadu kada esmu, un varbut tad lenam kaut ko saksu mainit.
Redziet,tas ko sakiet par to,ka esmu tapat skaista u.t.t., nu dzive ta nav... Vasara berninjam bus jau 8/9 / -12 mēneši. Jūrā spēlesies,un man būs jāspēlējas. Bet tāda kada esmu tagad es to nevaru.. Peldokstimu neuzvilksu ☹
Man vajag motivaciju. Es velos vasara but skaista. Ja šobrīd sveru 101,tas nozīmē,ja savā dzīvē neko nemainīši,tad pēc laika varēšu jums rakstīt ka man savos 20 gados svars ir piemeram jau 110kg! Un to pieļaut nevaru.
Šī ir robeža.. Es vēlos līdz vasarai-tas aptuveni ir pus gads, nomest 30kg! Tā ir mana jaungada apņemšanās. Bet kā lai to panāku? Jo tas IR reāli.. ☹