Esmu ceļā uz sevis iepazīšanu

Būt perfektai nozīmē pilnībā atbilst kaut kādiem, iepriekš noteiktiem priekštatiem par to, kā jāizskatās, kā jādara lietas, kā jāuzvedas, kā jāaudzina bērni un galu galā it visam jāizdodas tieši tā kā iecerēts.

Jau no bērna kājas mani ir centušies ielikt rāmjos un daudzreiz esmu jutusies slikti tikai tāpēc, ka man neizdodas tā kā tam būtu jāizdodas.

Esmu centusies mainīt un mainīties, bet ne viss ir izdevies.

Joma, kurā vienmēr cenšos būt perfekta un laikā – ja ir sarunāts konkrēts tikšanās laiks, tad tā tam būs būt, protams, ja vien nav “ūdens plūdi”. Ak, jā, mani nenormāli tracina cilvēki, kuri mūžīgi kavē. Man šķiet, ka šie cilvēki mani neciena un viņu dēļ ir jākļūst elastīgākai ieplānotā realizācijā. Gadiem ejot gan kļūstu ne tik kategoriska.

Joma, kurā cītīgi strādāju ar sevi – mēģinu sadzīvot ar domu, ka mani bērni ir personības, kuras ne vienmēr atbilst un atbildīs manām iedomām par to, kā viņiem ir jāuzvedas, kā jāattīstās, ko un kā jāmācās. Šis ir mans pilnveidošanās lauks šobrīd. 

Es vēl tikai mācos nebūt perfekta un neprasīt būt perfektiem saviem bērniem!