Esi reāla nevis perfekta.

Izlasot pēdējo uzdevumu nācās apdomāt ko tad es turpmāk varētu savā dzīvē mainīt.  Varētu jau apsolīt visādus brīnumus kā : Es tik bieži vairs neberzīšu māju, veltīšu sev vairāk laika,ka mani  nekaitinās katrs sīkums kuru pamani tikai es, brīvdienās nekārtību māju uzreiz kā acis vaļā.... Un tā tālāk. Jābūt ir reālai un jāskatās ko tiešām es varu darīt ar sevi. 

Un ziniet pavisam negaidīti man dzīve pati piespēlēja iespēju iepauzēt un būt reālai. Kā? Man mājās nav karstā ūdens. Man tā ir taģēdija , jo nevaru uzreiz nomazgāt traukus, jo ir jāpilda ūdens. Tātad arī mājās tīrīšana nedaudz jāplāno.  Arī kopš abi bērni dodas uz dārziņu man vairs nav tik bieži jākārto bērnu mantas, jo vakarā bērni ir noguruši un mantas neizmētā. Man tas nozīmē mazāk laika kārtošanai. Tas man bija tāds wow...Man ir kārtība un es varu laiku veltīt sev. Beidzot varu izlasīt mierīgi grāmatu ko lasu jau 1gadu, kuru nevarēju izlasīt mierīgi jo bērni neļāva. Es varu mierīgi aiziet uz veikalu un nopirkt ko sev.

Varbūt arī tas man bija vajadzīgs laiks sev bez bērniem. Lai paliek tie mājasdarbi , jāvelta laiks sev un bērni atcerēsies to ka mamma bija smaidīga un laimīga, nevis to cik tīra māja bija.