ŠIS uzdevum s man sākumā šķita ļoti vienkārš. Tad sapratu- jēziņ, jāpierunā vīrs runāt. Viņš pēc būtības ir tāds ,kuram runāt nepatīk .Īpaši izvilkt kaut ko par jūtām un sajūtām. Bet nu tas bija man sizaicinājums.

Pirmo reiz mēģināju vārdadienā, bet diemžēl pasākums izgāzās,jo midzinot meitu aizmigu. Otreiz domāju piektdienas vakarā ,mierīgi pajautāšu ,parunāsimies. Bet saslima mazais un nekāda saruna nesanāca.

Tad nu šodien gatavojot ēst runājām par visu un pie reizes jautāju ,ko tad viņš īsti sagaida no attiecībām. Un atbilde bija:

Nu cilvēki nevar būt dažādi.Kaut kam ir jābūt ,kas viņus saista. Nevar būt tā ,ka tev patīkmežs,man jūra. Bet tai pat laikā,mums jābūt arī nedaudz dažādiem ,lai mēs viens otru varētu papildināt. Līdz ar to mums vienmēr būs interesanti un labi kopā. Attiecībās ir jābūt mieram un saticībai. Nevar būt tā,ka vakaru ir lamāšanās ,plēšanās,strīti,tad priekš kam vispār attiecībām jābūt!!!!

Nu tā nu es saņēmu vielu pārdomām . Es gaidīju no viņa citu atbildi.Vairāk par uzticību ,sapratni ,vēl kaut ko.Bet nē, re kā ir, ne vienmēr mēs viens otru pazīstam tik ļoti un zinam šādus ,it kā sīkumus,viens par otru.

Vai mums reizēm vajag atpūsties vienam no otra? Un atbilde skan:

Kāpēc??? Vai tad mēs nevaram atpūsties divatā. Vai visa ģimene kopā!

Lūk to arī es negaidīju. Domāju,ka teiks ,protams. Vajag laiku vienam no otra atsevišķi. Bet še tev. Viņam svarīgi tieši atpūtā ir būt kopā!

Kas man bija grūtākais šajā ne tik garajā sarunā- saņemties un atrast laiku viņam to visu paprasīt.Un galvenais izdabūt no viņa atbildi. Jo ,jā, viņam nepatīk runāt par tādām lietām.

Un tagad pie manām atbildēm!

Vīrišķīgs vīrietis! Noteikti ir tāds,ar kuru nav bail naktī pastaigāties pa bīstamu rajonuJ Viņš aizstāvēs mani jebkurā situācijā.  Viņam noteikti ir jābūt kārtīgam un ar labām smaržām. Vīrišķīgs vīrietis vienmēr sievieti palaidīs pa priekšu ieejot pa durvīm, pasniegs mēteli, palīdzēs panest iepirkuma somu vai maisu, un ja vajadzēs panesīs arī pašu sievieti.

Ja jau reiz esmu izvēlējusies sev tādu vīru,tad jau aptuveni zināju kāds viņš ir. Paļaušanās uz viņu – jā varau paļauties.  Protams ir visādi gadījies,bet kopumā ,ja viņš apsola izņemt bērnu no dārziņa,tad to arī izdara, ja apsola būt uz sapulci,tad ierodas, ja saka ,ka šodien viņš mazgās traukus ,tad to arī dara, ja ir steidzama situācija un vajag palīdzību ,viņš ir klāt. Brīdī ,kad nokļuvu slimnīcā,un dzīve izmainījās divu stundu laikā, viņš atika galā ar diviem bērniem, ikdienu un es mierīgi varēju gulēt un izbaudīt mieru palātā ne par ko nedomājot,jo zināju,ka mājās viss ir kārtībā.Un ,ja vecāki prasīja vai nevajag braukt palīgā,tad es ar mieru sirdī teicu- ne,viņš ar visu tiek lieliski galā.

Atbalsts no mana vīra puses –tādu primo nopietno atbalstu viņš man sniedza,kad vēl studēju augstkolā.Atnākot mājās vienās asarās,kad vairs nespēju ne ko izdarīt,šķita ,ka metīšu visu studēšanu pie malas,jo nekas vairs nenotiek kā gribētu.Viņš ar mani runāja, paņēma klēpī kā tādu bērnu ,nomierināja un kaut  ko teica(ko vairs neatceros),bet tas lik aman saņemties un turpināt.

Gluži tā pat es no viņa sajutu atbalstu dzemdībās-un tas ir ļoti svarīgi.Ja pirmās divas reizes es to būt izdarījusi tā vai tā . Tad trešo reiz bija daudz grūtāk tieši emocionāli. Un te nu varu teikt, diez vai bez viņa klātbūtnes es to būtu paveikusi bez komplikācijām.

Atbalsts ,,ko es saņemu ir ne tikai kā naudas pelnītājs,bet arī  plecs uz kura izraudāties. Apziņa ,ka viņš būs mājās un palīdzēs pagatavot vakariņas. Kāds vārds ,kas palīdzēs saņemties ,kad šķiet ka viss jūk un brūk.  Būs līdzās ,kad tas būs nepieciešams.

Rakstot šo visu un runājot ar vīru ,kārtējo reiz secināju- ir tak viņš man labs. Tomēr ,ja es sāktu meklēt sliktās īpašīnas ,arī tādas atrastos ne mazums. Jo mēs nevaram būt tikai balti vai melni. Mēs esam dažādi. Mums ir gan labais, gan sliktais. Tāpēc jau laikam mums ir labi kopā.  Tagad tā paanalizējot un padomājot, kārtējo reiz atkal sapratu,ka mums ir jānovērtē tas ,kas mums ir un jākopj attiecības,jo palaižot visu pašplūsmā mēs varam to visu zaudēt.