Esam jogurta Rasēns eksperti!

Ilgi nevarēju saņemties uztrakstīt atsauksmi par jogurtiem. Tādēļ lūdzu to izdarīt vidējam dēlam. Lūk, ko viņš raksta (gramatikas kļūdu labošana bija manā pārziņā:)): ''Šeit Renāts. Man ļoti garšoja, un arī manai ģimenei garšoja. Man patika, ka  paciņu izmērs ir atbilstošs maziem bērniem un tas ir ļoti viegli attaisāms. Man patika, ka tumsā spīdošās uzlīmes ilgi un gaiši spīd. Man  garšoja gan zemeņu, gan persiku jogurti. Ja jūs tos ēdat, tad ēdat tos ar smaidu!"

Un tad jau bija vieglāk uzrakstīt savu versiju. Kādā saulainā dienā ieripinājāmies ar velo pa Rīgas Piensaimnieka durvīm (nu labi, velo atstājām pie pašām durvīm:D), lai no laipna apsarga saņemtu veselu iepakojumu divu garšu jogurtus. Tā kā man ir 3 bērni, biju paredzējusi, ka katrs degustēs pa vienam katru dienu-tātad sanāks gandrīz nedēļu. Bet dzīvē viss ir savādāk:) Jogurti bija tik garšīgi, ka tie tika pieprasīti gan brokastīs, gan vēlu vakarā. Ēdienreizē, ko mūsmājās sauc par "naksniņām".

Man kā mammai ļoti patīk jogurta tilpums-ne par daudz, ne par maz. Ar lielajiem iepakojumiem, kur ap 200 vai 400 ml, vienmēr ir problēma, ka lielu daļu nākas tomēr izmest. Pateicoties šim izmēram (apzināti nevēlos teikt -mazais, jo tas ir nevis mazs, bet optimāls-tātad pareizs!) ir gan apēdams, gan paciņa ērti satverama arī pašām mazākajām rociņām. Arī lielais dēls pusaudzis pēc brokastu putras notiesāšanas neatteicās no Rasēna un neteica, ka ir par maz. Protams, ja bērns brokastīs edīs tikai jogurtu, tad, domājams, neviens iepakojuma tilpums nebūs pietiekams.

Tā kā šad tad bērniem garšo arī Rasēna jeb kādreiz sauktais par Lāsēnu pieniņš, tad mums sanāca pilnīgi ēdienkartes piedāvājums  ''Rasēna brokastis''.

Esmu priecīga, ka mums bija iespēja izmēģināt šo jauno produktu. Ikdienā vispār jogurtus nepērkam. It sevišķi ar piedevām. Parasti izvēlamies bezpiedevu un paši jaucam klāt savas ogas vai savu ievārījumu. Bet kad ir slinkuma periodi vai uznāk tādi kā uzplūdi, ka vajag "garšīgo jogurtu" (kaut kas tur bērniem tomēr ļoti patīk!), tad pērkam tik nost. Tagad zināsim, kuru jogurtu izvēlēties, kad mammu, mani, apciemos  slinkums.

Un man ir aizdoma, ka Renātam dikti gribēsies šos jogurtus kaut vai uzlīmju dēļ. Tās tiešām ir spilgtas, riktīgi labi var redzēt bildi tumsā. Dēls pat nelīmēja sev uz rokas kā tetovējumu, lai nenomazgātos nost, un tad vairs nebūtu. Šis ir foršs izgudrojums. Noteikti arī no mārketinga viedokļa.  Un kuru gan bērnu nesaista kosmoss?

Paldies MK par iespēju iejusties gudru degustētāju ādā:)