09.07 18:00-20:00
Pieteikties
Brīvo vietu skaits: 3
Es pilnīgi saprotu, kur rodas vīra mātes-vella mātes.
07. Jan 2016, 12:55
Māmiņu klubs
Māmiņu klubs
Nē, šīs nebūs blogs par vīreni, kas neļauj dzīvot utt. Man ar savējo ir paveicies, jo nelien tur kur nevajag, vienmēr ir taktiska, jauks cilvēks.
Par šo tēmu iedomājos, jo pati esmu stāvoklī, un ja būtu puisītis šoreiz, tad aizdomājos nedaudz par tālu(ok, stipri tālāk par rotaļām smilšu kastē). Piemēram, bijām ciemos pie vienas mammas, un ja godīgi, tad cilvēks labs un visādi citādi feins, tikai attiecībā pret viņas pašas bērnu rīcība man šķiet ne visai, jo viņa tā īsti neseko līdzi viņam. Nepieskata, nepiedāvā ne padzerties, neko. Bērniņš tieviņš, tieviņš. Arī ģimenē daudz kas tiek risināts ar siksnu nevietā, kliegts virsū. Uzreiz iedomājos, ka ja man šāda vedekla trāpītos, kas audzinātu šādi bērnu, manuprāt, ne tā kā vajadzētu...noteikti es būtu tā vīra māte-vella māte.
Protams es neiejaucos, jo pēc būtības nekas nenormāls jau nebija, tikai tās iespējams ir nianses, kuras man stipri nesimpatizē.
Kādas Jums ir attiecības ar vīra māti, un vai kādreiz esiet sevi iedomājušās vīra mātes lomā? Un kāda Jūs būtu(tomēr tas taču Jūsu mazbērns būtu!)
Mana vīrene nav radusi, ka viņai kāds var atļauties nepajautāt padomu vai visā nav vienisprātis ar viņu...😀
Es nevaru teikt, ka man ir vīramāte-vellamāte, bet abas sadzīvot mēs nevaram. Viņa ir cilvēks, kas labu gribot, "uzspiež" savus padomus, kur vajag, kur nevajag, prasi, vai neprasi...Vienkārši viņa tā pieradusi un es esmu pirmā (aiz viņas vīra), kas viņai atļaujas iebilst un runāt pretī, ja kkam nepiekrīt... Pirmā no vedeklām (esam tikai divas, es pati jaunākā), kas neprasa padomu ne ģimenes dzīvē, ne bērnu audzināšanā, nekamā...un viņa kkā jūtas lieka, bet neprasu padomu tāpēc, ka man nevajag un ja vajag, viņa noteikti nebūs pirmā, kurai jautāšu, jo daudzos jautājumos mums nesaskan...viņa ir diezgan konservatīvs cilvēks, kas dzīvo vēl pagātnes kkādos rāmjos (nezinu kā pareizi būtu to nosaukt, it kā iet līdzi laikam, bet tai pašā laikā daudzās lietās ir iesūnojusi)...
Es skatos uz savu vīra māti un bērnu audzināšanas jautājumos mums daudz kas nesaskan. Viņa savus bērnus ir audzinājusi līdz 3 mēn.vecumam, tad atsākusi darba gaitas (jo tajos laikos tā vienkārši bija norma), bērni uzauga ar vecmāmiņu un ja man tāds cilvēks, grāmatu rokās (padomju laika pieņemtajām dogmām) māca, ka es savus bērnus nepareizi audzinu...ok, bija padomju laikos daudz arī labu lietu, bet tajos laikos daudz ko nezināja pat mediķi, psihologi, ko zina tagad un mūsdienās ir šis tas mainījies daudzejādā ziņā šajā sakarā...un es tomēr esmu mūsdienīgs cilvēks, tāpat arī mani bērni...un ja man kā mātei vēl tāds cilvēks (kurš šajā sakarā jaunāko nepieņem, stingri turas pie vecā un saka viss jaunais ir tikai mārketinga triks) atļaujas pateikt, ka es nemāku audzināt savus bērnus...tur labas attiecības noteikti nekad nebūs...
Es pati šobrīd audzinu divus dēliņus un arī reizēm iedomājos, kāda es būšu vīramāte, laikam jau tāda pati kā mana mamma (apmēram no sērijas - kāda māte, tāda meita) savam vienīgajam dēlam, kas gatava palīdzēt, kad nepieciešams, bet neuzbāzties ar sevi, nedot padomus, kad tos neprasa...un vispār esmu pēc dabas cilvēks, kam patīk uzturēt ar cilvēkiem labas attiecības, cik vien tas iespējams...
Par aprakstīto sievieti - tādai vīrenei tiešām viss būtu pilnīgi vienalga, vai arī otrādi, vecumdienās uznāktu audzināšanas kāre, bet tādai es arī gluži savus mazbērnus uzticēt negribētu, jo audzināšanas metodes diez vai mainītos...
Tās bāriņtiesas loma nereti ir divdomīga. Te dzērājģimenēs neatņem bērnus, bet citiem kā tik kaut kas , tā uzreiz.
Es būšu vīramātez
Nez., viņas gan jau ieguldījušas lielu darbu savā bērnā, tapēc arī skeptiski skatās uz vedeklu, jo grib to labāko!
Savukārt, skatoties, uz aprakstītās sievietes attieksmi, viņa kā vīra māte būtu ideāla -vispār neliktos ne zinis, atļautu vedeklai darīt, kā pati uzskata par pareizu.
Man ir dēls, reizēm arī domāju, kāda es varētu iznākt kā vīra māte, jo man par visu vienmēr ir viedoklis, ir kaut kādas savas pārliecības par lietām, drusku ar šausmām jau domāju, kā nāksies kost mēlē, lai potenciālo vedeklu neaplauztu ar mani vispār komunicēt 😃