Es atkal sāku dzīvot un ar baudu un prieku

Pagājušajā nedēļā rakstīju, ka iestājusies depresija, un uzklausot ieteikumus sapratu, ka jāgriežas pie speciālista. Tad nu pagājušās nedēļas beigās devos pie psihologa, lai atkal spētu sakarīgi domāt un raudzīties uz dzīvi ar košām krāsām.

Pēc divu stundu sarunas tiku skaidrībā, kas ir iemesls manai depresijai, un lēnām apjautu kā no šīs situācijas tik laukā.

Lai arī esmu bijusi tikai vienā konsultācijā saprotu, ka vienkārši jāņem visi man pieejamie ieroči un jācīnās par savu dzīvi tādu, kādu es to vēlos redzēt.

Uz nākamo konsultāciju man ir doti vairāki uzdevumi – uzrakstīt visas savas negatīvās emocijas un kas tās manuprāt izraisa, uzrakstīt visu labo, kas man ir dzīvē un to, ko esmu sasniegusi savu darbu un neatlaidību, un uzrakstīt visas lietas, kas manī izraisa pozitīvas emocijas.

Bet jāsaka, ka lielu grūdienu depresijas pārvarēšanā deva mans mīļotais, kurš no komandējuma atgriežoties, bija gatavs uzklausīt mani, saprast mani un palīdzēt man.

Pēc sarunas ar mīļoto likās, ka ieguvu tik daudz spēka, lai nogāztu kādu kalnu.

Un vēl piektdienas vakarā mīļotais un mazais mani pārsteidza ar negaidītu jauku pārsteigumu, kas man lika saprast, ka mani šajā pasaulē mīl vismaz divi cilvēki. Un ka man ar sevi jāmīl ar tik pat lielu spēku kā to dara mans bērns un mīļotais.

Sekojot speciālista ieteikumiem ar mīļoto atcerējāmies to laiku, kad nebaidījāmies ne no kā, kad vienkārši baudījām viens otra mīlestību un dzīvi. Un jāsaka, ka tas palīdzēja un to mirkļi, ko piedzīvojām brīvdienās vienkārši mūs pacēla debesīs un mēs atkal viens otru iemīlējām no jauna.

Un svētdiena, kad visi trīs devāmies vienkāršā pastaigā gar upi saulei spīdot, bija vienkārši fantastiska, jo sapratu cik tomēr mana ģimene ir stipra un cik ļoti mani atbalsta.

Ziniet, šo pāris dienu laikā esmu atguvusi dzīvesprieku!