Eksperiments ar Pranamat ECO gandrīz pusē

Nu re, mans eksperiments ar Pranamat ECO paklājiņu ir gandrīz pusē. Gājis ir visādi.

Atzīšos, bija viens vakars, kad domāju: “Ai, ko nu tur, viena reizīte +/-, iešu labāk gulēt.” Taču sirdsapziņa to nepieļāva un es savas 15 minūtes atkal nogulēju uz paklājiņa. Visgrūtāk laiku šādai nodarbei ir atrast dienas pirmajā pusē, kad esmu mājās ar mazulīti, jo darāmā ir ļoti daudz, meitiņa guļ pa dienu tikai ratos, tāpēc nevaru izmantot viņas gulēšanas pauzes savai masāžai. Tāpēc nākas pierunāt mazuli, ka nu abas pagulēsim kā pankūkas uz muguras. Vakaros sagaidu mirkli, kad visi devušies pie miera un atļaujos savas 15 minūtes miera un relaksācijas. Bet pēc tām – obligātā problēmzonu iesmērēšana ar pretcelulīta eļļiņu.

Viens tāds vakars gan izvērtās atmiņā paliekošs. Vārda viestiešākajā nozīmē. Biju jau sasmērējusies ar eļļiņu, kad pamodās dēls. Devos pie viņa uz istabu, kaut kā tumsā pazaudēju līdzsvaru un uzdūros gaiteņa sienai. Tagad nu uz tās visā savā godībā spīd manu apaļumu nospiedumi. Par piemiņu, tā teikt.

Arī mans četrgadnieks izdomājis, ka viņš grib masāžu. Pāris reižu pat saņēmās un pagulēja uz adatiņām, bet pēdējā reizē uzgulās uz paklājiņa gludās puses, paziņojot, ka nemaz tik ass neesot.

Kādu rezultāti pēc šīm dienām? Apgalvošu, ka āda uz augšstilbiem kļuvusi daudz maigāka.

Nu Pranamat ECO kļuvusi par neatņemamu dienas sastāvdaļu. Arī adatiņas vairs nešķiet tik asas. Laikam jau rūdījums.