Ejam uz teātri! Liepājas teātra izrāde Ziloņcilvēks

Apmeklēt teātri (neskaitot leļļu teātra izrādes) mums divatā sanāk ļoti reti, tāpēc katra reize ir kā milzu svētki.

Tā kā manas saknes meklējamas Liepājā, tad vienmēr esmu ar visām četrām jutusi līdzi Liepājas teātra kāpumiem un kritumiem, sekojot līdzi aktualitātēm. Kauns teikt, bet pēdējo reizi uz pieaugušajiem domāto izrādi bijām vien pirms diviem gadiem, taču visu šo laiku pacietīgi medīju brīdi, kad nedēļas nogalē tiks izrādīts „Ziloņcilvēks”. Tik daudz par šo izrādi lasīts, ka beidzot vēlējos to redzēt arī pati savām acīm.

Dzīvesbiedru jau iepriekš sagatavoju tam, ka nebūs nekāda jautrā komēdija par rozā zilonīšiem, bet gan skaudrs kāda cilvēka dzīvesstāsts.

Teātris, aura, satraukums, pirmais zvans, otrais, trešais... un gaismas izdziest, lai vērtos priekšstats. Es patiesi nespēju beigt apbrīnot aktieru spēju iejusties tik dažādos tēlos, būt tik plastiskiem un, galu galā, arī pašiem nesmieties brīdī, kad zāle kratās smieklos, bet pašiem jābūt nopietniem. Tas viss ir atrodams Liepājas teātrī, kas pēc pēdējā aktieru iesaukuma ir gluži vai augšāmcēlies. Tomēr visam kā stabila klints ir aktieri ar ilgāku pieredzi uz teātra skatuves. Režisorei Laurai Grozai-Ķiberei ir izdevies perfekti atrast galvenās lomas tēlotāju. Ziniet, nevienu citu kā vien Egonu Dombrovski es šajai lomai nevaru iztēloties. Viņš bija perfekts. Lika noticēt līdz pat vissīkākajai niansei. Vēl pēc tam, kad izrāde bija beigusies, nespēju izkāpt no notikumiem, jo vajadzēja domāt. Labi, starp mums ikdienā nav ziloņcilvēku, bet ir tik daudz cilvēku, kuriem darām pāri, kuri arī vēlas būt cilvēki, lai gan kāda iemesla dēļ ir atšķirīgi no citiem. Padomājiet par to. Ja ir vajadzīgs spēcīgāks spēriens pa pēcpusi, sekojiet līdzi teātra repertuāram, nopērciet biļetes un aizejiet uz Ziloņcilvēku.

Šķiet, šī ir pirmā L. Grozas-Ķiberes izrāde, kuru esmu apmeklējusi, tāpēc vēl jo vairāk izbaudīju, cik lieliski režisore visas izrādes garumā spējusi aizpildīt skatuvi. Lai gan izrādē nepiedalās padsmitiem aktieru, tie, kuri piedalās, pāris sekunžu laikā spēj iemiesoties aizvien jaunos tēlos, tik strauji nomainīt savas kustības, runasveidu. Mīļie Liepājas teātra aktieri, jūs esat mūsu lepnums! Kā punktiņš uz „i” – Cilvēks, kurš bija klāt.

Blakus gan dzirdēju kādu citu skatītāju savai dāmai sakām: „Kāpēc viņi visu laiku krīt ārā no tiem skapjiem?” Pie velna skapjus, pie velna to, cik ļoti mums patīk justies pārākiem par citiem, diktēt citiem noteikumus, un arī pelnīt uz citu rēķina. Ļausim ikvienam no šīs planētas cilvēkiem būt tiešām cilvēkiem.