Dzīve nestāv uz vietas- kāpjam pa karjeras kāpnēm

Jau atgriešanās blogā rakstīju, ka gavojos kāpt pa karjeras kāpnēm uz augstāku amatu. Tad nu pastāstīšu kā tas notika.

Tā kā strādāju valsts pārvaldē, tad protams viss nav tik vienkārši, ja vēlies kāpt pa karjeras kāpnēm tev jāiztur ir konkurss.

Protams, es kā vēl jauns cilvēks, kuram iekšā valda izaicinājums un vēlme dzīvē kaut ko sasniegt, protams, vēroju vai netiek izsludināti konkursi, lai lēnām kāptu pa lielajām karjeras kāpnē.

Tad nu kādā otrdienas rītā aizejot uz darbu ieraudzīju, ka izsludināts konkurss uz augstāku amata vietu. Protams izvērtēju aspektu, ka darba vieta atkal būs Rīgā, bet tas priecēja, jo arī Laurim bērnudārzs ir Rīgā. Protams ne mazāk svarīgs aspekts- arī alga lielāka nekā esošajā amatā.

Mājās ar mīļoto vēl pārrunājām visus plusus un mīnusus, saņēmos un nosūtīju pieteikumu. Pēc konkursa pieteikumu iesūtīšanas beigu datuma. Saņēmu uzaicinājumu uz darba pārrunām ar iespējamo jauno priekšnieci. Jāsaka, ka man pārrunās šķita izdevušās, bet nu bija jāgaida atbilde, jo es nebiju vienīgā, kas bija pieteikusies šim amatam.

Man par lielu izbrīnu jau nākamājā dienā saņēmu jauko vēsti, ka esmu izturējusi konkursu.

Protams, zinu, ka šis jaunais amats man ir ne tikai liels izaicinājums, bet arī lielāka atbildība. Ceru, ka pierādīšu sevi, lai atkal pēc kāda laika spētu pakāpties par vēl kādu pakāpienu pa karjeras kāpnēm.

Ticiet sev jūs to varat! Ja ticēsiet tad sasniegsiet daudz!