Dzemdes mioma: aicina apmaksāt sievietēm saudzīgu ārstēšanu

Dzemdes mioma ir viens no visbiežāk sastopamajiem labdabīgajiem dzemdes veidojumiem sievietēm – ar to saskaras vidēji līdz 40 procentiem sieviešu reproduktīvajā vecumā, tomēr joprojām sievietēm valsts piedāvā apmaksāt tikai radikālu ķirurģisku šīs slimības ārstēšanu. Vecāku organizācija “Māmiņu klubs” un Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācija aicina valdību iekļaut medikamentus dzemdes miomas simptomu mazināšanai valsts kompensējamo zāļu sarakstā.

Neārstēta mioma pasliktina dzīves kvalitāti 

Dzemdes mioma ir labdabīgs dzemdes veidojums, kas visbiežāk sastopams sievietēm reproduktīvajā vecumā. Dzemdes mioma var izraisīt neauglību, kā arī problēmas grūtniecības laikā, tostarp augļa zaudēšanu un priekšlaicīgas dzemdības. Ņemot vērā, ka aizvien vairāk pieaug tendence sievietēm dzemdēt vēlāk, dzemdes miomas ārstēšanas iespējas un to pieejamība kļūst aizvien nozīmīgāka. Dati liecina, ka ar miomu saskaras pat ap 40 procentiem sieviešu reproduktīvā vecumā. Neārstēta mioma var nozīmīgi pasliktināt sievietes dzīves kvalitāti - sāpes un diskomforts ir šīs slimības pavadoņi ikdienas dzīvē.

Lai arī ievērojama daļa sieviešu sastopas ar miomas izraisītajām sāpēm ikdienā, diemžēl daudzas ar sāpēm sadzīvo un pat nemaz nezina, ka šo sāpju cēlonis ir šī slimība. Sievietes joprojām nav pietiekami informētas par dzemdes miomu, par to, veicot socioloģisko aptauju sadarbībā ar “Norstat”, pārliecinājusies “Māmiņu kluba” vadītāja Sandija Salaka. Sievietes arī raizējas par dzemdes miomas ietekmi uz viņu dzīves kvalitāti, kā arī salīdzinoši slikti pieejamām ārstēšanas iespējām. Tās, kurām diagnosticēta mioma, visbiežāk saņem piedāvājumu ārstēt to ar radikālu operāciju, lai arī aizvien plašāk ir pieejamas mazāk invazīvas ārstēšanas metodes. “Medikamentoza ārstēšanas iespēja īpaši būtiska ir sievietēm, kuras vēl tikai plāno grūtniecību,” komentējot aptaujas rezultātus, norāda Sandija Salaka.

Par miomu zina tikai 22%

Mazāk nekā ceturtā daļa jeb 22 procenti aptaujāto sieviešu atzīmē, ka ir pietiekami informētas par dzemdes miomu. Vēl mazāks skaits sieviešu īpatsvars - 18 procenti - ir informētas par miomas ārstēšanas iespējām, liecina “Māmiņu kluba” aptaujas dati. No tām sievietēm, kurām ir vai ir bijusi dzemdes mioma, 20 procentos gadījumu tā ārstēta ķirurģiski, bet 22 procentos gadījumu - ar medikamentozu terapiju, kad sievietei terapija bija jāapmaksā pašai.

Lielākā daļa sieviešu, kurām ir vai ir bijusi dzemdes mioma, norādīja, ka slimība būtiski ietekmējusi viņu ikdienas dzīves kvalitāti. Piemēram, trešdaļa aptaujāto sieviešu atzīmēja, ka dzemdes mioma un ar to saistīta stipra menstruālā asiņošana samazinājusi iespēju iesaistīties fiziskajās aktivitātēs, 44 procenti sieviešu pielāgo slimībai savas brīvdienu aktivitātes, bet 63 procentiem diskomfortu rada iespēja sasmērēt savas drēbes vai gultasveļu pārmērīgas menstruālās asiņošanas dēļ. “Sievietes piekrīt, ka dzemdes miomas ārstēšanas uzlabošanai nepieciešams paplašināt terapijas izvēles, īpaši tās sievietes, kuras ar to ir saskārušās vai kurām tā ir pašreizējās dzīves un veselības problēma,” saka Sandija Salaka.

Aicina apmaksāt saudzīgu ārstēšanu

Diemžēl Latvijā ir pieejams valsts finansējums tikai radikālai ķirurģiskai ārstēšanai - histerektomijai jeb dzemdes izoperēšanai, bet saudzīgākas ārstēšanas metodes - medikamentozā terapija un dzemdi saglabājošas operācijas jeb miomektomijas - nav valsts apmaksātas.

“Esošā situācija būtiski ierobežo iespēju lielai daļai sieviešu saņemt piemērotu un mūsdienīgu ārstēšanu tik bieži sastopama audzēja gadījumā kā dzemdes mioma,” uzskata Sandija Salaka.

“Turklāt šo sieviešu samazināto dzīves kvalitāti, ierobežoto iespēju veikt ikdienas aktivitātes stipras menstruālās asiņošanas dēļ, kā arī ar dzemdes miomu saistīto neauglību mēs vērtējam būtisku sabiedrības veselības problēmu.”

Lai pievērstu uzmanību ierobežotajām dzemdes miomas ārstēšanas iespējām Latvijā, “Māmiņu klubs” un Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācija aicina valdību iekļaut medikamentus dzemdes miomas simptomu mazināšanai valsts kompensējamo zāļu sarakstā un rast finansējumu plašākām valsts apmaksātām ķirurģiskās terapijas iespējām nekā pašlaik.