Drošība internetā: Foto

Nesen rakstīju blogā par to kāpēc šeit, MK, neievietoju privātās bildes. Arī pēc komentāriem secināju, ka daudzas no mums, nemaz nav aizdomājušās par to, kur visa mūsu informācija nonāk. Es nerunāju tieši par MK un nekādā gadījumā neaģitēju nelikt savas bildes, nerakstīt neko par sevi. Es tikai vēlos, lai mēs katra saprastu to, kādas sekas var rada mūsu virtuālā dzīve un kas notiek ar mūsu ievietot informāciju. Tas, kādu informāciju publiskot, ir mūsu katras ziņā!

Man ir atbilstoša izglītība ar visu diplomu, kas man ļauj runāt un stāstīt par ar informātiku saistītām lietām. Tāpēc nedomājiet, ka es te stāstu kaut ko no tukša gaisa.

Es vēlos veidot blogu sēriju. Katrā blogā apskatīt vienu no drošības punktiem.

Un iesākt šo sēriju vēlos ar tēmu par Foto – bildes, to ievietošana internetā, daži drošības pasākumi un knifi, kas diemžēl nevar pasargāt nevienu.

Foto

Internets Latvijā apmēram gadus 20. It kā daudz, bet tajā pašā brīdī arī maz. Lai gan Latvijā internets ir ļoti attīstīts, vienalga katram no mums ir jārūpējas par savu drošību internetā. Nereti masu mēdijos parādās informācija, ka kāds ir publiski ielicis bildes ar kādiem kailskatiem, kāds ir apzagts, kamēr peldas Karību jūrā utt. Taču ir vērts aizdomāties par to kāpēc tas ir noticis un kādā veidā.

Neviens mums neaizliedz publicēt dažādus foto sociālajos tīklos. Nereti katru dienu tiek izveidoti jaunākie albumi, kuros var redzēt, ko konkrētais cilvēks ir darījis, kur bijis, kā gājis utt. Tāpat arī rādām kā mūsu bērni aug.

Izmantojot dažādos sociālos portālus (piem., draugiem.lv un Facebook.com) tikai retais aizdomājas par to, kas notiek ar mūsu ievietotajām bildēm. Bildes skatās cilvēki, komentē, spiež „patīk” vai „like”. Diemžēl tikai daļa cilvēku ir rūpīgi izpētījuši portālu sniegtās drošības iespējas. Visvienkāršākā – bildes rādīt tikai draugiem! Tātad, svešas acis klāt netiks. Protams, ka mums patīk uzmest aci arī citiem bērniem, pat nepazīstamiem, bet katru reizi es aizdomājos – vai šī māmiņa zina, ka es, svešs cilvēks, varu skatīties šīs bildes?! Domāju, ka nē! Tāpat ļoti ērtas ir opcijas, kad konkrēto albumu varam rādīt tikai kādām noteiktām draugu grupām vai grupai. Es izmantoju šo opciju, jo uzskatu, ka pat visiem maniem draugiem (drīzāk jau daļu no tiem var nosaukt tikai par paziņām) nav jāskatās uz manu bērnu. Izmantoju šķirošanas principu un tālāk nav jādomā – ai, negribu, ka Anniņa skatās manas bildes, bet tomēr gribu, lai Pēterītis redz. Izveidojot dažādus foto albumus, interneta vietnes nereti piedāvā opciju – ļaut vai neļaut lejupielādēt mūsu bildes. Protams, ja bildes ir no kāda tusiņa, tad tas ir ērti, katrs paņem sev tīkamo bildi. Bet, ko darīt ar privātām?! – Es neieteiktu atļaut lejupielādēt. Šis viens ķeksītis var izmainīt visu būtību. Īpaši ērts man šķiet Facebook.com bilžu un ierakstu princips – varu uzlikt, ka šos ierakstus, bildes redz tikai kādi konkrēti cilvēki! Ļoti ērti, ja bildes gribu parādīt tikai bērna krustvecākiem vai kādiem tāliem draugiem.

Nevienu brīdi neaizmirsīsim to, ka visas mūsu augšupielādētās bildes, kaut kur mīt. Tas vairs nav mūsu personīgais dators, bet gan interneta tīmeklī kāds cits dators. Nekur nav teikts, ka šo datoru (serveri) neviens nevar uzlauzt. Diemžēl ir cilvēki, kas tādējādi pat izklaidējas. Taču ar savu piesardzību, dažiem ķeksīšiem sociālo vietņu uzstādījumos, varam kaut nedaudz vairāk pasargāt sevi, savas bildes un tas tomēr ir mūsu īpašums. Tāpēc rūpīgi izpētīsim visus uzstādījumus (nereti tie ir paslēpti ne gluži uzreiz ieraugāmā vietā) un sargāsim sevi un savus mīļos.

Ik pa laikam uzpeld dažādi stāsti un konflikti par svešu bilžu „aizņemšanos”. Domāju, ka katra no mums var nosaukt kādu personu (vai varbūt ir pati), kura šādā veidā ir cietusi. Neievērojot un pat ievērojot drošības pasākumus, nereti kāds „aizņemas” mūsu bildes un tālāk jau uzdod par savējām. Šādi gadījumi nav retums. „Aizņemtas” tiek gan bērnu bildes (kas, manuprāt, tomēr ir ļoti svēta lieta), gan dažādu rokdarbu, ēdienu recepšu un arī pašu sieviešu bildes. Pati atceros gadījumu, kad pēkšņi pamanīju labākās draudzenes bildi kādā no draugiem.lv profiliem, taču klāt bija pilnīgi cits vārds. Godīgi sakot, jutos aizvainota, aizrakstīju šai meitenei, lūdzot izņemt šo bildi, jo tā nav viņa! Pretī saņēmu tipisku skaidrošanos – ka viņa esot līdzīga utt. Beigās jau panācu savu, ka bilde tika izņemta no profila. Prieks, ka izdevās, jo zinu, ka šādi ir cietušas (jā, uzskatu, ka šīs sievietes, kurām ir nozagta bilde, ir cietušās) ļoti daudz sievietes. Jautājums – kā gan šādi cilvēki tiek pie mūsu bildēm?! – atbilde – pavisam vienkārši! Nereti mēs pašas aizmirstam atzīmēt, ka bildi nevar lejupielādēt, taču ir vēl vienkāršāks veids kā tas notiek. Nemaz nav nevienam jāprasa atļauja. Ir taustiņu kombinācija, ar kuru ļoti ātri var lejupielādēt bildi. Vienalga kādu. Diemžēl šis ir tas veids, no kura nav pasargāts neviens! Tieši tādēļ aizdomāsimies par to, ko un kur mēs ievietojam, kam tas ir redzams.

Visuvarenā Google arī mēdz atklāt mums daudz pārsteigumu. Ja mēs ierakstīsim meklētāja atslēgvārdos savu vārdu, uzvārdu vai, piem., MK niku, tad mēs redzēsim cik daudz informācijas īstenībā ir pieejama par mums – jebkuram, kam nav slinkums to atrast. Bildes arī ir redzamas daudzas un dikti, nereti mūsu ģimene, bērni, ceļojumi.

Protams, ka no vienas puses būtu ērti, ja katrs no mums varētu izvēlēties – atļaut Google atrast mūsu personīgo informāciju vai neatļaut. Diemžēl tas ir vēl tāls ceļš ejams. Man gan ir prieks, ka mūsu pašu draugiem.lv (vismaz kādu laiku atpakaļ tā bija) atļāva mums izvēlēties vai atļaut izmantot mūsu datus Google meklētājam vai nē! Ļoti vienkārši, bet efektīvi! Gan jau tagad kāda no lasītājām dosies pētīt, ko Google saka par jums, bet dažreiz šādi var atklāt arī daudz jaunu informāciju par sevi!

Vēlreiz atgādinu, ka šis un nākošie blogi, nav nekāds aicinājums nekur neko nepubliskot. Blogu mērķis ir iepazīstināt ar to, kas notiek internetā un iemācīties kaut nedaudz sevi pasargāt.

Aab