Piedalīšanās projektā ir uzdrošināšanās, kad nezinām, kurp tas aizvedīs. Tas ir drosmīgs solis vēl jo vairāk tāpēc, ka zinām, ka nāksies sevī parakāties dziļāk. Psiholoģe, psihoterapeite Diāna Zande saka  lielāko PALDIES visām dalībniecēm par dalību šajā projektā un uzsver: "Cilvēks saņem tik daudz, cik iegulda. Manuprāt, lielākā daļa sieviešu šajā projektā patiesi ieguldījušas un līdz ar to arī ieguvušas mācību stundas."

Lasot šos blogus, daudzas izvēlējās runāt tēlos, kamēr daudzas izvēlējās atklāties pārsteidzoši tieši. Mazie brīži, ko atpazīstam, konkrētas situācijas, neveiksmes, cilvēki, ko sastopam, konkrēti sprunguļi ikdienā, arī vispārīga laimes sajūta- tas bija lasāms jūsu blogos. Laimes sajūta ir spēja piefiksēt šo sajūtu un uzstādīt to kā vienu no dzīves notikumiem- būt te, redzēt, dzirdēt, apzināties, sajust. Dzīvot apzināti. 

Kopumā pildot trīs nedēļu uzdevumus, nākas secināt, ka esat sevi pamatīgi analizējušas, kas ir vislabākais,ko šajā projektā varējāt sev paņemt. Daudzas sievietes runāja par ģimeni, no kuras ir nākušas, par sāpīgo pieredzi, kas piedzīvota, par vecākiem. Tajā pat laikā atzina, ka šobrīd laimi smeļas ģimenē. Jāatzīst, ka ja bērnībā bijuši šie sliktie brīži, mijoties ar sauli, arī šajā ģimenē tādi noteikti ir, nemēģinot ignorēt šīs sajūtas. 

Lūk, pāris citāti, kas uzrunājuši:

- es varu vienkārši būt, man nekas nav jādara

- mamma, mana mīļā mamma

- vecmamma man iemācīja dziedāt un likt kubiku rubiku

- ome iemācīja, ka sievietes laime ir svarīga

- tētis bija klāt svarīgākajos brīžos

- tētis uzticējās un paļāvās

- tētis vienmēr uzsvēra, ka esmu ļoti gudra

- ar mammu daudz strīdējos,bet viņa bija blakus

- brālis uzsita zilu aci, bet nu viens otru aizstāvam

Šie un daudzi krikumi jūsu blogos ir tie, kas veido mūsu personību, ko varam iedot tālāk arī saviem bērniem. Bija lasāmi arī stāsti, kur kā cilvēka atbalsts ir Dievs un garīgās vērtības,kā arī citas autoritātes ārpus ģimenes.

Mazās ikdienišķās lietiņas, cilvēki, kas bija blakus un iedrošināja, veltīja savu laiku, sniedza stabilitātes sajūtu, protams, arī pieņēma dusmas un piedzīvoja strīdus. Lasot blogus, gan šķiet, ka bija mammas, kurām bija grūti atgriezties šajā sāpīgajā pieredzē, tomēr to analizējot, mūsu sāpīgā pieredze kļūst par vietu, kur pasmelties resursus.

Otrais uzdevums bija saisīts ar ikdienas jaukajiem, mazajiem mirkļiem, kas paceļ mūsu garastāvokli un uzlabo pašsajūtu. Lai gan vairākas dalībnieces kopumā aprakstīja laimes sajūtu,  prieks bija lasīt šīs atzīšanās un konkrētus prieka brīžus:

- Piespiedu brīvības mirkļi

-  būt pateicīgai par to,kas ir, nevis uzskaitīt, kā nav

- izcepta kūka

- kafija

- izcepu maizi pirmo reizi dzīvē

- divus vakarus atradu laiku savam hobijam- zīmēšanai

- bērns guļ

- sarunas ar draugiem

- vīra gatavotās vakariņas

- žurnālā izlasīta intervija no sākuma līdz beigām 

- vīrs pataupīja sviesmaizīit

- konsultācija pie ārsta

Diāna Zande novēroja, ka ļoti daudzas rakstīja, ka priecājas, ka bērni ir laimīgi. Protams, tas ir jauki, bet ar laiku vajadzētu samazināt to sajūtu, kad citi ir laimīgi, bet veltīt vairāk laika savai laimei- "Es varu būt laimīga arī tad, ja bērni ir dusmīgi vai vīrs nav apmierināts."

Interesanti, ka neviena nemināja seksu kā patīkamu brīdi. Tad ir jautājums- vai mēs to neievērojam, ir neērti rakstīt, varbūt seksa nav pietiekami? 

Trešā nedēļa, kas bija saistīta ar sprunguļu meklēšanu sevī, atklāja perfekcionisma iezīmes sieviešu dzīvē dažādos veidos. Sievietes uzsver to, ka dzīvē traucē perfekcionisms,vēme visu izdarīt labi, būt pareizai, nekļūdīties. Esot perfektiem kādam, mēs citā dzīves jomā kļūst nolaidīgākas. Jo vairāk uzņemamies atbildību par to, par ko nav jāuztraucas, jo mazāk uzņemos atbildību par sevi. Vai tiešām viss ir jāpaspēj noteiktos standartos? Jūsu stāstos izlasījām:

- šaubas par sevi

- vai rīcība bija pareiza

- nespēja pateikt nē

- rūpes par citiem, sev atsakot 

- vēlme būt labai citiem

- neļaut bērniem darīt pašiem

- raizes

- salīdzināšana ar citiem

- pārāk liela atbildība

- liegt laimi un prieku sev

- pārmetu sev

- kategorisms

- vēlme visu paspēt un nespēja baudīt

- pārmetu, ka atpūšos, skatos TV un neko nedaru 

Lūk, no šejienes rodas neapmierinātība ar sevi. Ja būsim neapmierināti ar sevi pusi dzīves, tad nebūt nepienāks tas brīdis, kad kļūsim atkal laimīgas un priecīgas. Diāna Zande novēl sievietēm kļūt apmierinātākām ar sevi un priecāties par to,kas izdodas un tik ļoti sevi nešaustīt.

Protams, nevar nepieminēt kaitinošo apkārtējo izsaucienus necepies, atslābsti, nomierinies! Tā saka cilvēki, kuri nevēlas iedziļināties situācijā un nevēlas palīdzēt iesaistīties. Drīzāk to vajadzētu aizstāt ar Kā Tev iet! Kā Tu jūties? 

Projekts nu ir noslēdzies un saliekot punktus uz I gribas domāt, ka tas būs bijis kā pagrieziena punkts jūsu dzīvēs. Lielāks vai mazāks,bet pagrieziens.

- Neliksim drasistiskus mērķus, bet mazus izpildāmus ikdienas mērķus, piemēram, veltīt sev laiku 10 minūtes dienā, nevis apsolīt sev reizi mēnesī doties ārpus pilsētas. 

- Ieejot veikalā skatīsimies vispirms uz lietām, kas patīk SEV, nevis citiem ģimenes locekļiem.

- Biežāk uzdosim jautājumus, kas patīk sev, nevis vīram vai bērniem. 

Un tad, kad ikdienas steigā lielāks būs prieks par sevi, par satikšanos ar draudzeni, par dārza izravēšanu un tā baudīšanu, par mazajiem sīkumiņiem, nejūtoties vainīgas, arī mēs piepildīsim sevi kā trauku, dodot vairāk arī citiem atpakaļ!

Māmiņu Klubs un psiholoģe, psihoterapeite Diāna Zande

UZ TIKŠANOS NĀKAMAJĀ GADĀ! Lai izdodas sevi mīlēt un lutināt!

Šo dāvanu no V.O.V.A. saņem DIVAS no "Vislabākā SEV" projekta dalībniecēm

PIECAS "Vislabākā SEV" projekta dalībnieces dosies uz restorānu "Lighthouse"

DIVĀM VISLABĀKAJĀM sev - īpaša grāmata dāvanā!

Balva no Semarah SPA Hotel - 5 VISLABĀKAJĀM!