25.04 17:00-18:30
Pieteikties
Brīvo vietu skaits: 13
Es desmit dienas tagad needīšu neko, kas satur balto cukuru. Ja galīgi būs traki, apēdīšu kādu melno šokolādi ar stēviju. Bet kā man bija patiesībā? Un kāpēc es gribēju pamēģināt šīs 10 dienas bez cukura?
Pēc krūtsbarošanas pārtraukšanas svars no stabiliem 54 kg uzauga līdz teju 57 kg. Kā pirms grūtniecības. Nejutos ērti. Svars, pat ierobežojot ēdienkarti (neizslēdzu saldumus un diētu neievēroju) nekritās. Tas auga. Sākās panika, negribēju būt atkal resna. Kāpēc atkal? Jo pēc Mades piedzimšanas svēru teju 70 kg un biju kā staigājošs valis. Man ir paniskas bailes no aptaukošanās un ciparu palielināšanās uz svariem. Es gribu dzīvot harmoonijā ar savu ķermeni. Un, nē, es neuzskatu, ka ir kāds standarta augums, kas ir uzskatāms par skaistu. Katrs ķermenis ir skaists. bet nedrīkst to nolaist galējībās. Es uzskatu, ka laimīgs cilvēks var būt tikai dzīvojot ar sevi harmonijā. - Man atkal tā nebija. Pēc komandējuma lielās ēšanas svars vēl vairāk uzauga. Sāku mest nost uzēsto. Pa nedēļu svars nenokritās, kaut likās, ka daru pietiekami daudz - samazināju ēdiena apjomu un atsāku kustēties. Tad sāku domāt - ko tad es ikdienā izvēlos kā pamatuzturu? Es nenormāli daudz ēdu saldumus. Sāta sajūtu tas nedod, neļauj arī liekiem kilogramiem pazust, taču pabaro manus laimes hormonus.
Saldumu atkarība. Jā! Es laikam rakstu tikai par saviem mīnusiem. Bet, pārciešot pēcdzemdību depresiju, es saprotu, ka par to, kas sāp, par to ir jārunā. Citādi neviens nesapratīs un nepalīdzēs.
Super, paldies Jums!! Šis ir gana laikietilpīgi, bet lai saprastu ko un cik daudz apēdu, labākais risinājums!
Un par analīzēm, tās vienmēr bijušas labas, taču pašai kaut kāda atkarība no saldumiem izveidojusies. ☹
Ir tāda vienkārša, bet efektīva metode, gan lai saprastu, kur slēpjas lielākās problēmas ar ēdienu, gan mazliet pieturētu sevi rāmojos - uztura dienasgrāmata, kurā pieraksta it visu, kas apēsts. Ideālā variantā skaitot kalorijas piem. šeit: http://www.ploome.com/lat/pareizs-uzturs/kalorijukalkulators.html . Zinu, ak ir daudzas aplikācijas, bet ideālo neatradu.
Kā tas palīdz - vispirms jau pašai kauns sev atzīties un visus kārumus pierakstīt, otra lieta - sāksi iedziļināties produktu kalorijā un atklāsi daudzas interesantas lietas(šis kļūst vēl interesantāk, ja papēta arī tauku saturu). Daudzos produktos cukurs, sāls un tauki ir veiksmīgi paslēpti!
Tur jābūt pārāk lielam gribasspēkam, es arī centos ierobežot saldumus un jau otrā dienā kaut ko saldu apēdu 😃
Bet varbūt aizej pie ĢĀ un izstāsti, ka nogurums un kāre pēc saldumiem, varbūt organismā, kas trūkst. Vismaz es tā izdarīju un šis tas laikam par cēloni varēja būt atrasts analīzēs...
Ak, mani nepaklausīgie pirksti. 😃 raksta turpinājums te, komentārā.
Kā bija patiesībā? Es salūzu jau trešajā dienā. Es lieliski izdzīvoju trīs dienas bez jebkāda salduma apēšanas. Taču trešās dienas vakarā, es paliku pikta un īgna. Un apēdu bulciņu. Mani nedaudz nomocīja sirdsapziņas pārmetumi, bet, kas apēsts, apēsts. Ceturtā dienā man nācās apēst mazu kūkas gabalu, par godu brāļa liecības saņemšanai. Piektajā dienā - atkal kūkas gabals par godu jubilejai. Bet! Kas mani pārsteidz visvairāk? Par šo laiku svars nokritās pa 800 gramiem. Tik vienkārši, kā izslēdzot (manā gadījumā ierobežojot) cukura daudzumu manā ēdienkartē. Es sapratu, ka pilnībā bez cukura nevaru, man vajag pa dienu apēst kādu saldumu. Nelielu, nesaldinātu, bet vajag. Nonācu pie secinājuma, ka spēju lieliski iztikt ar mazumu saldumu daudzumu ikdienā. Ja man ļoti kārojās kas salds, sākumā apēdu kādu banānu vai ābolu. Ja tas nepalīdzēja, padzēros ūdeni. Un, ja tas nepalīdz, apēdu kādu saldumu. Viss ir galvā, vai ne?