Dalies pieredzē, kā savā ģimenē resursus ekonomē Tu!

Dalies pieredzē, kā savā ģimenē resursus ekonomē Tu!

03. Sep 2013, 07:58 Banija Banija

Pēc izglītības esmu ekonomiste un šajā profesijā zināmu laiku esmu arī strādājusi. Un, ko tur liegties, ekonomista tvēriens izpaužas arī manos ikdienas paradumos. Mana mamma savulaik teica, ka es esmu skopa, uz to atbildēju – nē, esmu ekonomiste.

Tagad, tuvojoties valdības ilgi gaidītā eiro ieviešanai, ar ērgļa aci sekoju līdzi cenām. Te mūzikas skolas nodarbības ierasto 20Ls vietā turpmāk maksās 21Ls ar santīmiem, bet piemājas gaļas bodē vistas filejas cena cēlusies no 2,95Ls uz 3,18Ls. Tā santīmu pa santīmam, līdz kopā sakrājas lats.

Rakstu, jo vēlējos uzzināt, kādi ir Tavi naudas ekonomēšanas paradumi? Vai Tu kladītē raksti izdevumus un ieņēmumus, vai izmanto arī telefonā kādu modernu aplikāciju? Varbūt makā turi tikai tik daudz skaidras naudas, cik drīksti atļauties iztērēt vienā iepirkšanās reizē, ar nolūku maksājuma karti atstājot mājās?

Es esmu samērā racionāla būtne, impulsa pirkumiem pakļaujos ĻOOOTI reti, tādēļ mīnusos (pfu, pfu, pfu, pārspļauju pār plecu un piesitu pie koka galda) līdz šim neesmu iebraukusi. Savulaik esmu centusies plānot savu budžetu, krājot čekus par pirkumiem un reģistrējot tos speciāli iekārtotā kladītē, taču, ieraugot, kādas summas sasummējas pa dienām, nedēļām un mēnešiem, sapratu, ka labāk sev lieki nervus nebojāt. Labāk pakļaties uz intuīciju, lieki netērējoties.

Kā savā ģimenē ekonomējam mēs?

  • Visas lampas dzīvoklī esam aprīkojuši ar ekonomiskajām spuldzēm.

  • Tīrot zobus, krāns vannas istabā vienmēr ir aizgriezts.

  • Iegādājoties sadzīves tehniku, vienmēr izvēlamies to, kura ir visekonomiskākā un patērē vismazāk resursu.

  • Dzīvojot mājās, vienmēr izpētu pasta kastītēs iemestos veikalu bukletus, kuri vēsta par atlaidēm, lai zinātu, kurā bodē dotajā brīdī vajadzīgais produkts izmaksās manam maciņam vislētāk.

  • Degvielu automašīnai uzpildām Neste degvielas uzpildes stacijās, iepriekš naudu pārskaitot uz savu degvielas karti, jo, apmaksājot pirkumu ar to, pienākas papildus atlaide. Protams, bonusā izmantojam arī Rimi kartiņu, kur par katru litru tiek uzkrāti santīmiņi.

  • Abonējot laikrakstus un žurnālus, izmantojam abonēšanas kampaņas, kuras, starp citu, jau oktobrī noteikti uzņems apgriezienus.

  • Dzīvoklī grāmatu plaukti nav bezizmēra un arī grāmatu cenas bieži vien pietuvojas 10Ls robežai, tādēļ ar dēlēnu regulāri apmeklējam tuvējo bibliotēku, lai paņemtu lasīšanai jaunākās grāmatas (starp citu, tagad bibliotēkās iespējams paņemt noskatīties arī DVD ar filmām).

  • Izmantojam veikalu bonusu kartes, jo īpaši mums tīk tās, kuras uzreiz dod vērā ņemamas atlaides, vai arī sniedz iespēju uzkrāt naudiņu, kuru vēlāk jau iztērēt citiem pirkumiem.

  • Dēlēnam iecienītās Huggies autņbiksītes iegādājamies veikalā Cocos, kurā, mūsuprāt, tiem regulāri ir vislabākā cena.

  • Labprāt izmantojam kolektīvo iepirkšanās portālu akcijas, kurās iespējams par mazāku naudiņu iegādāties, piemēram, biļetes uz kino vai arī kādu no tūrisma apskates vietām (piemēram, šovasar par ļoti pievilcīgu cenu nopirku biļetes uz Vienkoču parku).

  • Protams, mobilie sakari. Dažkārt mums, patērētājiem, ir ļoti izdevīgi viņu savstarpējie kari, kas ļauj tikt pie pēc iespējas labākiem tarifiem.

  • Lai netērētu lieki ūdeni, elektrību un tīrīšanas līdzekļus, veļu mazgāju tikai tad, kad ir sakrātas drēbes pilnai veļasmašīnai. Mazgājot izvēlos pēc iespējas ekonomiskāku režīmu.

Varētu turpināt vēl un vēl. Varbūt dažreiz tie šķiet tīrie nieki, taču mana ekonomista daba atkal un atkal atkārto sen zināmo teicienu – santīmu nekrāsi, pie lata netiksi.

Banija Banija 03. Sep 2013, 10:43

Aizmirsu arī piebilst, ka, piemēram, apavu iegādē vadāmies pēc principa "Skopais maksā divreiz", tādēļ labāk jaunu kurpju iegādei atlicinām vairāk naudiņas, lai ar tām varētu nostaigāt vairāk nekā vienu sezonu nevis nopērkam lētas tupelītes, kas saplīst jau pēc 2 nedēļu nēsāšanas. Vismaz tas attiecībā uz pieaugušo apaviem. Ar bērnu kurpēm mums vēl viss priekšā 😀

lauvinja lauvinja 03. Sep 2013, 09:05 krixis3

Reizēm der parēķināt cik liels ir reālais ietaupījums uz kādu preci, ja uz bodi dodies ar auto un šie izdevumi ir jāpluso klāt 😉

lauvinja lauvinja 03. Sep 2013, 09:04

Ekonomijai svarīgi ir zināt cik kam tērē, un vismaz iesākumā, ir vērts ieveist vai nu kladīti vai exl tabulu vai kādu citu uzskaites līdzekli, lai ir pārskatāmi un vēlams vismaz pāris mēnešus to darīt.

Par tādām ikdienas lietām:
* cenšos visas elektroierīces, ja tās netiek lietotas tajā brīdī atslēgt no kontakta pavisam (vai ieviest kontaktligzdas, kur to var izdarīt ar slēdzi) - TV, datoru, dekoderi, DVD iekārtu, veļasmašīnu, visas virtuves iekārtas t.sk. eletrisko tējkanu - elektroierīces izslēgtā režīmā esot kontaktā patērē no 10 līdz pat 50 % no darbojošā režīmā. Tas attiecas arī uz visādiem telefonu un bateriju lādētājiem.

Par veļasmašīnas režīmiem un resursu patēriņu - lai arī pārsvarā veļu mazgāju 40 grādos, liels bij mans pārsteigums, ka elektroenerģijas patēriņš mazgājot 40 un 60 grādos vidēji atšķiras pa 40%.

Izvēloties jaunas eletroierīces, rūpīgi skatos uz resursu patēriņu, kā jau te minēts, vienīgi vēlos piebilst, ka mūsdienās A kategorijua daudzām elektroierīcēm ir jau novecojusi un ir jāskatās pēc A++ vai A+++ dažos gadījumos.