№9 Linda: Cīņa vienam pret otru.

31. Jan 2015, 01:57

Sākotnēji iedomājos ka mūsu attiecības ir kā cirks, met tik kauliņus, ej uz priekšu, krīti atpakaļ vai kāp vēl augstak, bet nē, tas tomēr pietiekami neraksturo mūs. Mūsu attiecības sākās ātri un attīstās ļoti strauji, ir veiksmes un neveiksmes, bet visam tam pāri ir liela jautrība un mīlestība. Mēs viens otru pievelkam. Pamanam sīkas lietas un pievelkamies kā magnēti.. Atcerējos par vienu spēli- Jungle speed.

Jā, tā tiešām mūs raksturo, spēle kurā jāizmanto sava reakcija un novērošanas spējas. Visiem spēles dalībniekiem tiek izdalītas kārtis ar krāsainiem simboliem. Kārtis pēc kārtas ir jāliek uz galda apkārt komplektā iekļautajam koka totēmam. Līdzko uz galda ir divi vienādi simboli, ir jāsteidzas pēc iespējas ātrāk pagrābt totēmu. Šī spēle ir cīņa vienam pret otru, bet tajā ir viens mērķis, kas mums abiem ir kopīgs. Arī attiecībās mēs cīnamies viens pret otru, jo abi vēlamies būt tie kakli, kas groza galvu, bet mērķis tomēr ir viens- labāka dzīve mums, mūsu ģimenei.

Šī nedēļa lika man atskatīties uz mūsu attiecibu pašu pašu sākumu, atcerēties to, kāda biju un kāpēc mans vīrs manī iemīlējās. Interesanti, kāpec gan gadiem ejot tas viss aizmirstas. Atcerējos trakās idejas par to, ka jāuzkāpj uz mājas jumta, lai pasēdētu un pabaudītu divvientulību, vai jāaizbrauc uz Viļāniem- vienkārši tapat, jo brīvs vakars. Šonedēļ neesmu satikusi savu mīļoto vīru, jo esmu laukos, bet viņš Rīgā, bet šīs nedēļas laikā mūsu attiecības ir mainijušās uz labo pusi. Esam viens pēc otra sailgojušies, ik vakaru apmainamies ar kādu pikantāku sms un sazvanamies biežāk. Šis konkurss ir iekustinājis mūsu attiecības. Ja jautāsiet kāpēc bija nedaudz apdzisusi dzirkstelīte, tad īsti nevarēšu atbildēt, jo attaisnojuma tam vienkārši nav. Laikam bijām nedaudz noguruši no ikdienas rutīnas, bet esam izdomājuši kā no tās izlauzties. Marta beigās dosimies nelielā ceļojumā, lai pabūtu divatā kamēr vel ir iespēja, jo drīz vien mums pievienosies otrais bērniņš un atkal sāksies rūpes par jaundzimušo. Šoreiz gan centīsimies nepamest viens otru novārtā. Kad beidzot būšu mājās vienkārši apskaušu savu vīru un pateikšu cik ļoti viņu mīlu. Mūsu attiecībām nav vajadzīgi īpašie instrumenti savaldzināšanai, mums patīk vienkāršība it visā.

Lai pieškirtu nedaudz pikantuma mūsu attiecībās, izveidoju konkursā ieteikto spēli "Iepriecini mani". Vispār jau spēle nav pabeigta, jo vīrs vēl nav dabūjis savu kauliņu, lai uzrakstītu lietas, kas viņu iepriecinās. Pastāstīšu nedaudz par spēles tapšanu. Sākumā negribēju atkāpties no uzliktā uzdevuma un izveidot kauliņus, ko var izmantot vairākkārt, bet.. neesmu rokdarbniece un cenšoties uzlocīt kauliņus pēc origami metodes tie sanāca nedaudz – vienreizlietojami.. Ir pat kauns likt bildi, vīram jau patiks tāpat, bet konkursam- bilde no mājaslapas, kurā ir pamācība pēc kuras lociju kubiņus. Ar vīru vienojāmies rakstīt lietas, kas citiem nav jāredz. Šis konkurss ir vajadzigais spēriens attiecībam par attiecīgo vietu, paldies, tieši to mums vajadzēja.. :) Mans vīrs paldies šim konkursam teiks pēc spēles izmēģināšanas. ;)