02.05 17:00-18:00
Nodarbības citā laikā
Izpārdots
Mūsu dēls šoruden uzsāka gaitas pašvaldības dārziņā. Pirmajā sapulcē vēl augustā, protams, kāda no aktīvajām mammām norādīja, ka vajadzēs fonda naudiņu. Ok, ko gan daudz mēs saprotam, piekritām. Tā teikt, miers mājās un neesam sabojājuši attiecības ar pārējiem grupiņas vecākiem.
Pagājis mēnesis un dažbrīd šķiet, ka dažas no mammām es varētu no dusmām saplosīt gabalos. Ir cilvēki, kuriem, acīmredzot, nav cita dzīves piepildījuma, kā vien pēršanās par bērnudārza grupiņas aktivitātēm, slimnieku uzskaitīšana, aizrādīšana citiem un strostēšana no sērijas „nu, nu, nu, tā gan nav labi”. Apzinos, ka ir vecāki, kuri ikdienā nestrādā, tādēļ visa viņu dzīve ir bērns, bērnudārzs, kas ir vienīgā ikdienas socializācija. Šeit kāds no lasītājiem varētu teikt, ka man skauž, bet neskauž gan. Es negribētu, ka visa mana dzīve ir hroniska garlaicība, kā rezultātā vienīgais veids, kā kļūt slavenai, ir nevis ar saviem profesionālajiem sasniegumiem, bet gan ar ņemšanos bērnudārza grupiņā. Vakaros, kad ar vīru pārspriežam jaunumus grupiņā, mēs sasmaidāmies, ka atkal jau minētā mamma izcēlusies. Jā, man nav laika, lai darba dienas vakarā saražotu nez cik stāvīgu torti Mārtiņdienas pasākumam, sagatavotu grupiņas rotājumus utt. Protams, arī tas kādam ir jādara, taču, lūdzams, nebāziet citiem degunā, ka viņi tādēļ ir nevērtīgāki un viņiem, redz, nerūp grupiņas liktenis, bērnu un audzinātāju labsajūta utt.
Tuvojas Ziemassvēki, ko gaidu ar šausmām, jo zinu, ka naktīs nevarēšu gulēt, jo man būs jācako adventes dāvanas un grupiņas rotājumi, jo aktīvā mamma visiem būs sadalījusi darbus pēc saviem ieskatiem un nokomandējusi, kad kam jābūt. Ak, zeme, atveries! Man jau tagad gribas kliegt, jo tas taču ir bērnudārzs nevis valsts armijas organizēšana militāram uzbrukumam, kur visam jābūt ar milimetra precizitāti. Ir vairākas reizes, kad uz minētās mammas ierosinājumiem esmu sagatavojusi atbildes vēstuli ar domu, ka nu būs gana un nevajag pārcensties ar dāvanām bērniem katru dienu, ar nez cik vērtām paciņām utt. Līdz šim vēstules esmu izdzēsusi nevis nosūtījusi, ar domu, ka tā būs labāk, jo negribās sagandēt attiecības ar pārējo grupiņas bērnu vecākiem. Tomēr labi apzinos, ka kādā mirklī mans pacietības mērs būs pilns. Ne velti vīrs dažkārt izteicies, ka, šķiet, dārziņš vairāk radīts vecākiem nevis bērniem.
Nu parasti jau neuzdod kaut ko uz nākamo dienu. Laicīgi tiek pateikts, kam kas jāsagatavo. Protams, ka vienā brīdī ir sajūta, ka esi kā vāvere ritenī, bet, mīļās, kurš teica, ka būs viegli?😀 Un, ziniet, bērni izaug, drīz nevajadzès neko palīdzēt. Bet ja visa ir par daudz, vajag vienkārši runāt
P. S. Bērniem parasti patīk gan darboties virtuvē, gan ar šķērēm un līmīti 😉
Bet vienmēr taču var darīt pa savam! Jācep kūka - cepiet sāļo keksu ar šķiņķi un sieru. Jadarina rotājumi - izgrieziet minjonu no baltā papīra Salaveča vai pārsliņas vietā. Visam vienmēr var pieiet radoši / individuāli! 😉 Un jāizvērtē, kas ir svarīgi - parūpēties par to, lai bērnam un mammai dārziņā būtu miers (neviens nepiesietos par neesošu kūku vai puzuri) vai ietiepties, jo, redz, nesanāk, nepatīk utt. 😀
Un paslavē taču to trīsstāvīgo torti - es tādas neprotu cept, tāpēc vienmēr apbrīnoju mammas, kam izdodas tādi šedevri kā no veikala skatloga. Ja cilvēkam tādi komplimenti dzīvē ir vienīgais prieks - lai taču saņem! Pelnīti.
Ja mani bērni ietu dārziņā, es bez kurnēšanas i ceptu kūkas, i dāvaniņas gatavotu - to visu taču var un vajag darīt kopā ar bērnu. Tas tāds foršs kopābūšanas laiks, nevis nosēšanās vienam pie TV, otram pie datora vakarā visiem satiekoties. Nesaprotu tādu nihilismu.
☹
Tjā - a kas tas vispār par bērnudārzu, kur vecākiem tik dikti jāiesaistās? Mūsējā bērni ar audzinātājām paši visu ko var izdarīt, ja palūdz kādus materiālus - es tos sagādāju pēc tam redzu rezultātu, ja kaut kas jāpalīdz, palīdzu. Fondu naudas mums nav, reizēm esam metuši naudiņas jaun';am rotaļlietām, bet tas uz absolūtas brīvprātības principa.
Un mums, par laimi, nav nekādu direktoru - rīkotāju starp bērnu vecākiem. Bet zinu bērnudārzus, kur biezie vecāki komandē parādi... Tā ir bērnudārza vadības nolaidība, ka kaut ko tādu pieļauj, bērnudārzs nav tā vieta, kur mantas kultu kultivēt.
Es pārlasīju vēlreiz autores tekstu. Nu man jau tomēr šķiet, ka tā, kurai tie mati gaisā (kā titulbildē) esi Tu pati, nevis tā, trakā mamma.Izklausies dikti neapmierināta ar avu situāciju (ka jāstrādā, jāskrien utt.), bet cits, redz, mierīgi var atļauties cakot apsveikumus. Nu kur Tu tik dikti kas bijis jāgatavo, ja Tavs bērns tik pāris mēnešus ir apmeklējis dārziņu? Konkrēti? Kādiem pasākumiem? Vispār man te kaut kā gali neiet kopā-cilvēks, kuram ir " profesionāli sasniegumi" nudien ir spējīgs konstruktīvi izteikt viedokli, nevis rakstīt vēstules, pie tam tās nenosūtīt. Nē, nē, te sāpe ir citur. Nesatraucies, Tu esi laba mamma, kaut negatavo visādus papīra rotājumus un necep tortes, bet nevaino tās mammas, kuras pa vidu arī saviem ''profesionālajiem sasniegumiem'' spēj uzcakot šo to, lai iepriecinātu savu bērnu. Un vai Tev tiešām kāda b/d biedra mamma ir pārmetusi, ka Tu neko nedari?
Pirmkārt jau jāteic, ka vispār es priecājos, ka atrodas aktīvās mammas, kas uzņemas lietas, kas ir saistītas ar zināmu atbildību. Piekasīties ir vieglāk nekā pašai organizēt.
Bet, protams, visam savas robežas. Uz norādījumiem taisīt tortes un rotājumus es korekti un nepārprotami atbildētu, ka ar manu palīdzību diemžēl nevarēs rēķināties, jo man nav laika. Un man būtu vienalga, ka kādam tas nepatīk, jo fakts ir fakts. Turklāt es neprotu ne zīmēt, līmēt utml., ne arī cept - man tas nepatīk. Ja atrodas vecāki, kas tādās aktivitātēs labprāt iesaistās, tad forši.
Man pirms 2 gadiem kad meita gaja darzina tada pati vesture bija!Bet kad bija sapulce tad sanemos un pateicu,ka es stradaju un man nav laika vel kautko taisit un limet!Pateicu ka varu naudu iedot vai piemest !Un zini nosakuma bija smini ,bet pec tam man lika mieru un zini man pilnigi pie kajas bija ko vina par mani domaja!!!!😃
"Es negribētu, ka visa mana dzīve ir hroniska garlaicība" - nu nu nu nu nu! Esmu mājās 3, 8 gadus - diendienā kopā ar saviem bērniem. 3x vakaros mācos, 1 brīvdienu strādāju ārpus mājām. Par garlaicību domāt nenāk ne prātā.
😉
Es sevi neatlauju komandet,ar asajam mammam neatlauju saviem berniem aizradit,galu gala visi ir berni,un diez vai pasam patik ka viny bernus strostes,vai ka tamlidzigi. Wnk pasut 5majas talak. Tapec ir audzinatajas,kurs doma. Protams,audzites var lugt palidzibu mammam,ne jau te viena mamma,kura iespejams tiesam judzas bezdatbibs,koriges grupinu. Parstav par sevi un viss
"jo negribās sagandēt attiecības ar pārējo grupiņas bērnu vecākiem''. Ko šis nozīmē? Pārējie akceptē? Vai arī līdzīgi Tev izliekas par beigtu, mēmu zivi? Izskatās, ka tikai viens vecāks jūsu bērnu grupā ir pieaudzis, un tā ir tā pāraktīvā mamma, bet jūs, pārējie, kā bērni viņai bez ierunām klausāt. Ja gribi, lai tas izbeidzas, sāc runāt!
Mums skolā bija šāda klases biedrene, kas sevi uzskatīja par baigo līderi. Kolīdz es ignorēju viņas aktivitātes, tā cilvēkam tas izraisīja naidu pret mani, bet nu un, lai jau!
Es vienkārši no tā visa izvairos! Tieši tik vienkārši.
Saņemies un pasaki (uzraksti) ko par to domā! Domāju, ka neesi tāda veinīgā, kas tā jūtas.
Bez tam, mani notiekti neapmierinātu darbu sadale neklātienē, vecāku sapulce, vai e-pasta sarakste un katrs peisakās pie tā ko var/māk/grib.
Jūtu tev līdzi! Izklausās, ka aktīvā mamma ir tāda tipa cilvēks, kam patīk visu organizēt un diriģēt, pat nepaprasot, vai kāds to vēlas. Varbūt vienkārši vajag izrunāties un pateikt, ka tu vari izdarīt tik, cik vari. Lai gan zinu, ka grūti savaldīties, kad kāds sakrīt uz nerviem 😃 😃