25.06 18:00-20:00
Pieteikties
Brīvo vietu skaits: 2
Bērni vieni paši apkārt staigā. No kāda vecuma?
15. Apr 2015, 10:09
Māmiņu klubs
Māmiņu klubs
Vakar vakarā ap 20-21.00 , iemēģinot ar meitu vietējo rotaļu laukumu savā Rīgas mikro rajonā, redzēju bērnus 7-8gadi, spēlējoties vienus, bez vecāku uzraudzības. Atceros savu bērnību-jā, mēs vasarā ilgi skraidījām savā mazpilsētā pa pagalmu, bet ko mēs tik nedarījām. Pīpējām salmus, līdām pa trubām, kāpām svešos balkonos, kas man beidzās ar gandrīz lauztu degunu, bet tas ir labākajā gadījumā. Būtībā tā ir tāda mežonīga patvaļa. Vienkārši zinot cik daudz stulbības es esmu darījusi, vispār nedomājot, jāsaka paldies kādiem augstākiem spēkiem, ka es šeit vispār rakstu.
Protams bērnus no visa nevar pasargāt, un katram mums ir savs liktenis. Vienkārši es iedomājos, ka to izaicināt nevajadzētu. Cik daudz nav dzirdēts par visādiem Imantas pedofīliem, zagļiem utt it sevišķi Rīgā. Es vienkārši neizprotu vecākus, kuri dod tik lielu patvaļu bērniem. Labāk nodarbināt kādos pulciņos, lai izliek savu enerģiju tur, nevis jāklaiņo apkārt, rotaļu laukumos jāuzvedas pārgalvīgi utt.
Savu bērnu laiku pārsvarā organizēju arī vasarā, vismaz līdz puslīdz saprātīgam vecumam, kad dienaskārtību nosaka pulciņu mēģinājumi, nometnes un pasākumi. Vecākam bērnam reāli organizēt vasaru vajadzēja pirms skolas, pēc pirmās un otrās klases - jūnijā dienas nometne un mājās reizē ar bērnu, tad vakarinas un laukā kopā ar bērnu. Reizēm atstāju bērnu vietējā pagalmā kopā ar draudzenēm uz laiku - apmēram pusstundu, tad gāju pārbaudīt ko dara. Jūlijā/augustā - cik nu varēju ņēmu atvaļinājumu, pārējo laiku sūtīju uz laukiem pie saviem vecākiem - tā teikt izmantoju savas iespējas un privilēģijas.
Ar šogadējo pirmklasnieku plānoju rīkoties līdzīgi.
Radinu bērnu būt daudzdzīvokļu mājas pagalmā kādu laiku kopā ar citiem bērniem vienam - bērnu apbruņoju ar telefonu, pati regulāri ar vienu aci pieskatu pa logu un pa laikam eju apskatīties kā sokas, ja man kas šķiet aizdomīgs. Esam pārrunājuši drošības nosacījumus. Šādas aktivitātes gan neizveicu vēlos vakaros, tumsā un taml.. Mācos uzticēties bērnam un bērnam mācu, ka jāuzticas man un jāsaprot, ka novilktās robežas ir viņa paša drošibas labad.
Ar vecāko bērnu šķiet viss izdevies sekmīgi pagaidām, jaunkundze (14)zin, ka ir mani jāinformē par to, kur atrodas un kur dosies, ar ko kopā un kad dodas mājās. Tad kad bija uznācis tīņa aptrakums, izrunājāmies un paskaidroju, ka šie noteikumi nav tāpēc, ka māte neuzticas un ir ziņkārīga, bet viņas pašas drošības labad. Un tas darbojas!
Drošs tīri teorētiski nav arī proivātmājas pagalms.
Piem. bērnudārzā pavasarī grupiņā kas rudenī dosies uz skolu, tika runāts par drošības jautājumiem ar bērniem un nodarbības sākumā audzinātājas jautāja, vai bērni uzticētos vīrietim, kurš turētu rokās mazu kaķēnu un uzsāktu sarunu, to nobeidzot aicinātu doties līdzi un 90% bērnu bija gatavi doties apskatīties mazā kaķīša mājas un viņa māsas/brāļus. .....
Tāpēc jau bērnu ir jāmāca kā uzvesties konkrētās situācijās, bez tam mūsdienās ir mobilie telefoni, kas kalpo kā papildus drošības līdzeklis.
Tomēr nepiekritīšu, ka pagalms ir drošs. Ja runa iet par privātmājas pagalmu, jā, bet nekadā ziņā Rīgas mikrorajons.
Taisās, taisās, zin cik daudz ko taisās grozīt (raksts ir 12 gada , šogad jau 2015.....), bez tam es šo noteikti neredzu kā pozitīvu tendenci, jo tiem, kam pietiek prāta - savus bērnus sargā, tiem kam nav ne laiks , ne gribēšana, sods samazinot tā jau iespējams mazo ģimenes budžetu , nāktu vien par ļaunu bērnam, kuram nāktos makaronu vietā, pārtikt no roltoniem, jo tie lētāki......
Valstij ir jārada apstākļi, lai tas bērns netiktu viens atstāts un vecāki nebūtu spiesti šādu vai citādu apstākļu vadīti atstāt bērnus bez uzraudzības un to panāk ne jau ar sodiem!
Līdz tam bezmaksas pulciņam, ja tas nav pie mājas, tas 7-8 gadnieks ir jānogādā pie rokas! Vietējais pagalms ir drošāks, nekā pašam šādam mazam doties ar sabiedrisko kaut kur un ja tas ir vakars - vēlā vakarā mājās.
10 g.v. jau ir mazliet cits stāsts, šajā vecumā gana daudzi bērni ir gana patstāvīgi.
Es zinu, ka Rīgā, eksistē bērnu un jauniešu centri, kur var uzturēties bez maksas, bet arī līdz tiem ir jānokļūst, piem. mūsu mājai tuvākā šāda vieta ir 4 sab.tr. pieturu attālumā, es vienu savu 7 g.v pirmklasnieku nelaistu! Bez tam pieskatīšanās notiek telpās, bet bērniem ir jāpavada laiks svaigā gaisā.
Var atrast,ja grib.
piem,jaunsargi ir vakara,ir ara,bezmaksas,ekskursijas ar edinasanu ir bezmaksas.tikao atnakt vajag.tiesa,tas or vecakiem(no 10 gadiem ).
Bet ir vel alternativas.piem,zinu,ka karate r6.vsk. tas skolas audzekniem ir bezmaksas(cosmaz kadreiz bija).
neeamu uzzinu hirojs,bet kas mekle,tas atrod.vienkarsi visi jau nereklame tos bezmalsas.
Nepareizi.
Likums nosaka "Vecākiem vai personai, kuras aprūpē bērns nodots, ir pienākums neatstāt bērnu līdz septiņu gadu vecumam bez pieaugušo vai personu, ne jaunāku par 13 gadiem, klātbūtnes."
No 7.g.v. var mierīgi pilnīgi legāli atstāt mājās vienu, laist no/uz skolu vienu. No 13 g.v. var atstāt pieskatīt mazākus bērnus. Skolās praktizē, ka 1 klases skolniekus vienus laiž tikai ar vecāku rakstisku atļauju uz mājām.
Pusaudži vienmēr ir bijuši arī spuraini eži. Arī manā laikā, kad biju pusaudze 80 gadu beigās/90-to sākumā, tāpat bija tādi kas klaiņoja riņķī, kas meloja vecākiem, kas centās izvairīties no skolas eksursijām, kuriem ar vecākiem nebija kontakta vai bija slikts kontakts..... skolā pat paraugprāvas notika.
Šobrīd - pa lielam nekas jau nav mainījies. Tikai iespējas "nogrimt"un izaicinājumi ir krietni vairāk - Ineta dzīles, narkotikas un taml.
Par bērnu vecāku izpratni par dzīvi un attiecībām - es piekrītu, tās ir dīvainas un kļūst dīvainākas. Problēmas ar vecākiem sākas jau bērnu dārzā, jo redz mīlulītis sit visiem, kuri kaut kādu objektīvi-subjektivu iemeslu dēļ nepatīk un vecāki sajūsmā elš- "mans bērns prot sevi aizstāvēt" un nesaprot, kāpēc citi bērni nez kāpēc ar mīlulīti nevēlas draudzēties. Vecāki aizmirst, ka labas uzvedības iemaņas bērni mācās no vecākiem, ja vecāki aprunā audzinātājas/skolotājas, tās nosaucot par nesaprātīgām un taml. tad nav jābrīnās, ka bērns reaģē tieši tāpat - cieņa un respekts izplēn kā dūmi.
Jā ir bezmaksas pulciņi uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi (parasti skolā), pārsvarā šādas nodarbības beidzas mazajiem jau 15-16 (un tas jau ir vēlu), ko tālāk?
Bez tam šie pulciņu nodarbības 99% notiek telpās, nevis svaigā gaisā.
Pašvaldību pulciņi ir lātāki nekā privātie, bet arī lētākie man zināmie ir 8 eiro mēnesī, nodarbības pārreiz nedēļā, tātad vajag 2-3 dažādus pulciņus (pie tam, lai nepārklājas laiki), kas sastāda 24 eiro vienam bērnam mēnesī, ja ir vairāki bērni, tad attiecīgi atliek pareizināt ar bērnu skaitu.
Bonusā šādus mazos, kurus varbūt var palaist sētā spēlēties, diez vai laidīsi vienu ar sab.tr. uz pulciņu. Cik garš tik plats.
Es būtu priecīga, ja pašvaldība finansētu trenerveidīgos pedagogus tuvējos stadionos pa vakariem, lai bērniem iemācītu spēles un forši pavadītu laiku, nevis trenētu nākamos čempionus, bet nav jau!
Var izvēlēties vai nu ar bērnu rotaļlaukumā vai siltas vakariņas.
Vēl viena tendence, kuru esmu noverojusi-pusaudži klaiņo apkārt. Pasaka vecākiem, ka brauc ekskursijā, bet patiesībā vazājas kaut kur. Bija piemērs, ka vīra vadītajā ekskursijā viens bērns stāvēja aiz mājas stūra un lūrēja, lai aizbrauktu autobus. Vīrs pasauca viņu, un "nācās" vien braukt ekskursijā. A vecāki domā, ka viņu paipuisītis tāds labiņais vien ir.
Ir jau bezmaksas pulciņu. Ne jau visiem obligāti savi dēli jālaiž spēlēt hokejs.
Ārzemēs vispār bērni nepieskatītivieni paši nebizo apkārt. Pie mums tikai tas tā ieviesies, un, manuprāt, tas ir tapēc, ka vecākiem nav laika, nav kas pieskata, jāstrādā, savādāk galus nevar kopā savilkt. Ne velti lv nelaimes gadījumu ziņā ierindojas vienā no pirmajām vietām. Savā ziņā koks ar diviem galiem.
Un bērns bērnu nevar pieskatīt, uzņemties atbildību par potenciālajām sekām.
Es redzu cik pārgalvīgi viņi uzvedas rotaļu laukumā. Ja prātiņš nav tajā vecumā, tad acīmredzot vēlāk var vienus laist.
Labāk, lai skraida pa lauku ..nevis tup pie kompja. Un bariņā bērnu laukumā viñiem ir pat drošāk nekā interneta dzīlēs. Lai kā varbūt savā starpā bērni nekašķētos dažkārt..tomēr arī pieskata viens otru. 5gadīgus tik vēlu nelaistu droši vien, bet 7-8 jau tāds pieaugušāks vecums. Uz skolu jau daudzi paši brauc vai iet (un tad jau teorētiski ar var visskkas atgadīties). par blēņām... ir jāuzticās, ka viss būs labi, jo atcerotues visu bērnībā piedzīvoto.. vecāki pat gribēdami nevarētu mani nosargāt.
Man par šo jautājumu ir duālas izjūtas. No vienas puses, es to neatbalstu un savējo vienu laukā nelaižu. No otras puses - ne visi var atļauties pulciņus, jo ikviens no tiem maksā vairāk vai mazāk, un tad īsti nevar zināt kas labāk - ar draugiem pa piemājas pagalmiem vai mājās pie TV un datora.
Reizēm man šķiet, ka pilsētā aiz neko darīt, vecāki nespēj savus bērnus palaist vaļā un uzticēties bērniem.