Ar ko sākt, lai samazinātu atkritumu un plastmasas daudzumu?

Ikviens no mums piedalās piesārņojuma radīšanā, tāpēc katrs no mums var pielikt roku, lai pasaule kļūtu ilgtspējīgāka, sākot ar mazumiņu un pārskatot ikdienas patēriņa paradumus.

Vides zinātniece Jana Simanovska stāsta, ka nereti cilvēki uzskata - tā kā uz pasaules ir tik daudz iedzīvotāju, tas, ka es personīgi izmanīšu savus paradumus, neko nemainīs. Taču tā nav, uzsver zinātniece, sakot, ka vienmēr visās kustībās ir bijuši kādi aktīvisti, kuri kaut ko uzsākot pamudinājuši sev sekot līdzi arī daudzus citus. Tas pats attiecas arī uz plastmasas samazināšanu. “Tajā brīdī, kad palielināsies to iedzīvotāju skaits, kas apzināsies problēmu, viņiem parādīsies sekotāji,” situāciju ieskicē J. Simanovska, skaidrojot, ka tad, ja kāds pamanīs, ka kāds cits jau rīkojas, arī pārējiem tas liks aizdomāties par to, ko gan varētu darīt, lai samazinātu piesārņojumu.

Ēdienu bloga krustnaglina.lv autore un Augusta mamma Katrīna Mame ir viena no aktīvajiem, kuri iepirkties dodas ar savu taru, tā samazinot nevajadzīgā iepakojuma daudzumu. Viņa stāsta, ka sākotnēji, dodoties uz tirgu, viņai vienmēr bija līdzi daudzi maisiņi, un ar laiku tas izveidojies par ieradumu, kā rezultātā viņa veikalos vairs neņem tik viegli pieejamos plastmasas maisiņus, jo apzinās, ka to mūžs ir ļoti īss - tik vien kā nogādāt produktus līdz mājām. Katrīnas somā šī iemesla dēļ vienmēr ir atrodams auduma maisiņš, ja ceļā gadās neplānoti iegriezties veikalā. “Nav jāsāk, uzreiz izmetot visus mājās esošos maisiņus, sāc pamazām,” mudina Katrīna, sakot, ka katra ģimene pati zinās, kas viņai ir pirmie vieglākie soļi. Piemēram, ja pirkt izlejamo tīrīšanas līdzekli  šķiet pārāk sarežģīti, tad var sākt ar auduma maisiņu lietošanu ierasto plastmasas maisiņu vietā.

Rīgā, atsaucoties pieprasījumam, ir izveidoti vairāki beziepakojuma veikali, no kuriem viens ir Nadīnas Deģes vadītais “Zeroveikals”.  Gan Zeroveikalā, gan arī citos līdzīga profila veikalos pircējiem ir iespēja savos traukos iesvērt gan pārtikas produktus, gan arī mazgāšanas līdzekļus. Tiesa, dažkārt bez daudziem plaša patēriņa tīrīšanas līdzekļiem varam iztikt, tā vietā izmantojot produktus, kas pieejami ikvienā mājā. Kā stāsta Nadīna, piemēram, Zeroveikalā nemaz nav pieejams tīrīšanas līdzeklis stikla virsmām, jo veikala klientiem tiek izstāstīts, ka šim nolūkam var izmantot arī ar ūdeni atšķaidītu vīna vai ābola etiķi. “Veikals ir kā komūna, kur līdzīgi domājoši cilvēki var satikties,” teic Nadīna, stāstot, ka tajā satiekas gan cilvēki, kuri tikai uzsāk beziepakojuma dzīvesveidu, gan arī tie, kuriem šāds dzīvesveids raksturīgs jau ilgāku laika posmu.

Vides zinātniece Jana Simanovska atgādina, ka ikvienam ir ļoti svarīgi ņemt vērā, ka aizejot dabā pēc sevis nedrīkstam atstāt pēdas, kas nozīmē aiz sevis dabā neizmest plastmasu, savukārt mājās plastmasas daudzumu varam samazināt, izvēloties preces, kurās ir pēc iespējas mazāk iepakojuma.

Idejas, kā samazināt plastmasas lietošanu ģimenē:

• izmanto daudzreiz uzpildāmu ūdens pudeli, nevis katru reizi, dodoties pastaigā, iegādājies jaunu 0,5 ūdens iepakojumu;
• ja esi kafijas mīļotāja un mēdz iegādāties līdzņemšanai domātu kafiju, ņem līdzi uz veikalu savu krūzīti. Starp citu, daudzviet, ja nāc ar savu krūzi, vari pat saņemt atlaidi kafijai!
• turi somā, mašīnā, bērna ratos vienmēr kādu lieku auduma maisiņu, kurā salikt iepirkumus, lai katru reizi nebūtu jāizmanto plastmasas maisiņi;
• ja iegādājies banānus, ābolus vai citus augļus, neliec tos vēl papildus plānajos plastmasas maisiņos, kuru mūžs ir tikai tik ilgs, kamēr auglis tiek nogādāts līdz mājām;
• ejot uz tirgu pēc zemenēm vai citiem augļiem, dārzeņiem, ņem līdzi savu trauciņu;
• aizstāj plastmasas salmiņus ar daudzkārt lietošanai domātajiem metāla salmiņiem;
• dodoties piknikā, vienreizlietojamo trauku vietā izmanto no mājām paņemtus traukus, kurus pēc lietošanas vari izmantot atkal un atkal;
• pats galvenais - pirms kaut ko pērc, pārdomā, vai tas tiešām tev ir vajadzīgs!