Anna Rozīte: Nesabalansēts uzturs ir viens no iemesliem cukura atkarībai

Anna Rozīte: Nesabalansēts uzturs ir viens no iemesliem cukura atkarībai

19. Apr 2022, 00:00 Māmiņu klubs Māmiņu klubs

Par veselīgu dzīvesveidu dzirdam runājam daudzus un bieži, taču kas gan slēpjas zem šī vārdu savienojuma? Sertificēta uztura speciāliste Anna Rozīte teic, ka veselīgs dzīvesveids ir gluži kā automašīnas četri riteņi. Ja kāds no tiem nebūs darba kārtībā, arī pati automašīna nekustēs uz priekšu.

Katrs no automašīnas riteņiem, ar kuriem Anna Rozīte apzīmē veselīga dzīvesveida kopumu, apzīmē kādu no ļoti svarīgiem veselīga dzīvesveida balstiem. “Tie ir uzturs, fiziskās aktivitātes, prāta higiēna un miegs,” tā uztura speciāliste Anna Rozīte.

Viņa stāsta, ka reizēs, kad neizguļamies, veidojas organisma disbalanss, taču, runājot par ēšanu, disbalanss veidojas divu hormonu disbalanss – grelīna un leptīna. “Grelīns ir izsalkuma hormons, bet leptīns – sāta hormons,” paskaidro Anna Rozīte, piebilstot, ka disbalansa gadījumā gribās vairāk ēst un vēlāk sajūtam mirkli, kad ēsts pietiekami. “Šādos brīžos gribās ēst treknāku, ar ātrajiem cukuriem bagātāku ēdienu, jo organisms vēlas saņemt ātru enerģiju. Tas ir pamatīgs vāveres ritenis – neizguļamies, apēdam vairāk, ir nogurums, negribās fiziskās aktivitātes,” tā speciāliste.

Viņa secina: “Ja paēd vairāk, kustās mazāk. Ja tas ir regulāri, veidojas liekais svars, kas tālāk nes hroniskas saslimšanas, taču tās, savukārt, veicina sliktāku miegu.”

Vēlmi pēc cukura veicina nesabalansēts uzturs

Uztura speciāliste Anna Rozīte uzsver, ka tieši nesabalansēts uzturs ir viens no galvenajiem iemesliem cukura atkarībai, jo tas ir ātrākais veids, kā iegūt enerģiju.

Vaicāta, kā risināt nesabalansēta uztura problēmu, Anna Rozīte iesaka ēdienreizēs ievērot šķīvja principu. Tas nozīmē, ka katrā no ēdienreizēm pusi šķīvja jāaizņem dārzeņiem un augļiem, ¼ daļu olbaltumvielām (zivis, gaļa, pākšaugi, piena produkti, sojas produkti), bet vēl ¼ - pilngraudu produktiem (rīsi, griķi, grūbas, pilngraudu maize, makaroni, kartupeļi). “Zinot šīs sastāvdaļas, jākonstruē sava ēdienreize no tā, kas ir mājās un kas garšo,” saka Anna Rozīte.

Nesabalansēta ēdienreize ir viens no iemesliem, kāpēc rodas kāre pēc saldumiem, taču tas nebūt nav vienīgais iemesls, kas var būt pie tā vainojams. Kā vēl vienu iemeslu Anna Rozīte min ieradumu. “Ja to atpazīstam, varam sākt ar to, ka vienu reizi nedēļā pēc maltītes ierasto saldumu neapēdam, bet pārējās – apēdam. Tas neradīs smadzenēm tik lielu stresu kā tad, ja uzreiz atteiktos no šī ieraduma. Tad smadzenēm liksies, ka tas nav tik traki. Ja pateiktu, ka nekad pie kafijas vairs neēdīšu saldumus, tas nestrādās,” saka viņa. 

Kā vēl vienu iemeslu našķoties kārei Anna Rozīte min emocionālo momentu, jo šādā veidā mēdzam sevi uzslavēt un nomierināt. “Ja to atpazīstam, varam citādā veidā izdarīt sev labu, nenodarot ļaunu,” tā viņa, piebilstot, ka viena cepuma apēšana retu reizi nav nekas briesmīgs, ja tas nav regulārs ieradums un uzreiz izēsta visa cepumu paciņa.