Ķermeņa masāža
05.10 10:00-17:00
Brīvo vietu skaits: 5
Pieļauju, ka mans raksts nebūs patīkams daudziem, bet lasot to, kas šobrīd notiek publiskajā vidē, nevaru samierināties.
Es šoreiz būšu skarba. Un skarba tieši pret mūsu žurnālistiem. Viss ir ļoti skaisti, mēs paceļam problēmas, parādam cik viss ir slikti, bet kas notiks tālāk……….
Kāds būs risinājums? Vai valdība lems par izmaiņām likumdošanā, vai tiks piešķirts papildus finansējums ? Vai varbūt,” Jūs” tie, kas šo problēmu ir atklājuši izveidosiet biedrību vai uzsāksiet sociālo uzņēmējdarbību, lai meklētu risinājumu un palīdzētu, reāli palīdzētu šiem bērniem.
Ar tādu pašu degsmi varat iefiltrēties veco ļaužu pansionātos, tikai tas nebūs tik interesanti.
BĒRNI – tā ir tēma, pret kuru sabiedrība ir ļoti jūtīga un te var izvērsties. Bērnu nama bērni slimnīcās ir vieni, bērnu namos ar viņiem neviens nenodarbojās u.t.t. . Paskatieties apkārt, cik daudz tādu vecāku, kam ir vienaldzīgi viņu bērni ir mums apkārt. Vecāki, kas lieto alkoholu, kas lieto narkotikas, tie, kas pastāvīgi pavada laiku pie datora sociālajos tīklos, vai, Jums, liekas, ka viņi nodarbojas ar saviem bērniem vismaz četras stundas dienā? Izejiet bērnu laukumos un pavērojiet tur notiekošo. Māmiņas stundām ir aizņemtas ar sevi, bet bērniņš sēž smilšu kastē un viens spēlējas .
Uzreiz teikšu, nestrādāju bērnu namā un arī mani draugi un radi ar šo sfēru nav saistīti. Pēc pirmās izglītības esmu pedagogs un man ir bijusi iespēja strādāt praksi bērnu namā, arī pie mazulīšiem. Vēlāk strādāju par audzinātāju un skolotāju un biju aizbildnis meitenītei no bērnu nama. Darbs bērnu namā ir ļoti smags darbs gan emocionāli , gan fiziski. Kad tu atver grupiņas durvis un maziņi ķipariņi sauc tevi par mammu, bet kad jāiet prom, tu saproti, ka ir tik smagi, gribas paņemt līdz visus, visus samīlēt, bet ar prātu saproti, ka tā nedrīkst, jo bērnam ir sirsniņa, viņš pieķeras un kad tu aiziesi un vairs neatgriezīsies, tu nodarīsi mazajam cilvēkam sāpes.
Gribu, lai mēs uz šo situāciju paskatāmies no otras puses. Ir ļoti viegli nosodīt cilvēkus, kas dara savu ikdienas darbu un no kuriem īstenībā nekas nav atkarīgs. Viņš pilda savus pienākumus un pilda tos labi , savu iespēju robežās, bet Jūs ar savu atklājumu visus šos cilvēkus pavilkāt zem vienas svītras – tie ir cilvēki, kas ir slinki, kas strādāt negrib, viņiem ir vienaldzīgs bērnu liktenis…….
Kā mēs redzējām aprūpētāju amats ir ļoti pieprasīts, bet tikai to, kas vēlas strādāt, nemaz tik daudz nav. Lasot komentārus, gribas pajautāt, vai tie, kas saka, ka tos, kas strādā bērnu namos ir jādzen prom no darba un sauc viņus par slaistiem, strādātu par 400 EUR mēnesī. Sadalīsim šo summu. Ja pieņemam, ka aprūpētāja strādā 15 diennaktis mēnesī, tad ceļa izdevumi sastādīs vismaz 34.5 EUR, maksa par dzīvokli ap 100.00 EUR plus elektrība un gāze. Bet ja darbinieks brauc no rajona? No manas puses braucot sanāk vēl 57.00 EUR . Kāds protams uzreiz teiks, tad lai meklē labāku darbu, bet kādam ir jādara arī šis darbs. Citā komentārā lasīju, ka šādiem darbiniekiem bērniem ir jābūt par - citēju “Mātēm un tēviem”.
Gribu pajautāt, vai kāds no Jums ir pamēģinājis šo saldo maizīti, būt mamma vai tētis pieņemtam bērniņam. Tādi cilvēki ir maz un tie ir ļoti īpaši cilvēki. Man ir paveicies, jo zinu vairākus tādus cilvēkus, kas savā ģimenē ir uzņēmuši un ar mīlestību audzina pieņemtus bērniņus , starp tiem arī ir bērni no bērnu namiem. Bet ir arī tādi, kas adoptē bērnus, lai saņemtu vienreizēju pabalstu un sakārtotu savas finansiālas problēmas. IESPĒJAMS, KA ŠĪ DRĪZĀK BŪTU TĒMA, kurā veikt savu izmeklēšanu. Šīs ģimenes īpaši neviens nekontrolē ja nav signālu, par problēmām. Bērni aug savā vaļā, tāpat tiek pakļauti emocionālai un fiziskai vardarbībai. Es noteikti neesmu vienīgā, kas uzskata, ka emocionālā vardarbība ilgtermiņā var atstāt daudz smagākas paliekošas sekas uz bērna attīstību.
Latvijas žurnālisti, tie, kas meklē sensācijas, pirms Jūs uzsākat savu uzvaras gājienu , atceraties, ka pēc Jums paliek dzīvi cilvēki, kam tālāk ar to ir jādzīvo.
cecii
lauvinja