25.04 17:00-18:30
Pieteikties
Brīvo vietu skaits: 11
Pieļauju, ka mans raksts nebūs patīkams daudziem, bet lasot to, kas šobrīd notiek publiskajā vidē, nevaru samierināties.
Es šoreiz būšu skarba. Un skarba tieši pret mūsu žurnālistiem. Viss ir ļoti skaisti, mēs paceļam problēmas, parādam cik viss ir slikti, bet kas notiks tālāk……….
Kāds būs risinājums? Vai valdība lems par izmaiņām likumdošanā, vai tiks piešķirts papildus finansējums ? Vai varbūt,” Jūs” tie, kas šo problēmu ir atklājuši izveidosiet biedrību vai uzsāksiet sociālo uzņēmējdarbību, lai meklētu risinājumu un palīdzētu, reāli palīdzētu šiem bērniem.
Ar tādu pašu degsmi varat iefiltrēties veco ļaužu pansionātos, tikai tas nebūs tik interesanti.
BĒRNI – tā ir tēma, pret kuru sabiedrība ir ļoti jūtīga un te var izvērsties. Bērnu nama bērni slimnīcās ir vieni, bērnu namos ar viņiem neviens nenodarbojās u.t.t. . Paskatieties apkārt, cik daudz tādu vecāku, kam ir vienaldzīgi viņu bērni ir mums apkārt. Vecāki, kas lieto alkoholu, kas lieto narkotikas, tie, kas pastāvīgi pavada laiku pie datora sociālajos tīklos, vai, Jums, liekas, ka viņi nodarbojas ar saviem bērniem vismaz četras stundas dienā? Izejiet bērnu laukumos un pavērojiet tur notiekošo. Māmiņas stundām ir aizņemtas ar sevi, bet bērniņš sēž smilšu kastē un viens spēlējas .
Uzreiz teikšu, nestrādāju bērnu namā un arī mani draugi un radi ar šo sfēru nav saistīti. Pēc pirmās izglītības esmu pedagogs un man ir bijusi iespēja strādāt praksi bērnu namā, arī pie mazulīšiem. Vēlāk strādāju par audzinātāju un skolotāju un biju aizbildnis meitenītei no bērnu nama. Darbs bērnu namā ir ļoti smags darbs gan emocionāli , gan fiziski. Kad tu atver grupiņas durvis un maziņi ķipariņi sauc tevi par mammu, bet kad jāiet prom, tu saproti, ka ir tik smagi, gribas paņemt līdz visus, visus samīlēt, bet ar prātu saproti, ka tā nedrīkst, jo bērnam ir sirsniņa, viņš pieķeras un kad tu aiziesi un vairs neatgriezīsies, tu nodarīsi mazajam cilvēkam sāpes.
Gribu, lai mēs uz šo situāciju paskatāmies no otras puses. Ir ļoti viegli nosodīt cilvēkus, kas dara savu ikdienas darbu un no kuriem īstenībā nekas nav atkarīgs. Viņš pilda savus pienākumus un pilda tos labi , savu iespēju robežās, bet Jūs ar savu atklājumu visus šos cilvēkus pavilkāt zem vienas svītras – tie ir cilvēki, kas ir slinki, kas strādāt negrib, viņiem ir vienaldzīgs bērnu liktenis…….
Kā mēs redzējām aprūpētāju amats ir ļoti pieprasīts, bet tikai to, kas vēlas strādāt, nemaz tik daudz nav. Lasot komentārus, gribas pajautāt, vai tie, kas saka, ka tos, kas strādā bērnu namos ir jādzen prom no darba un sauc viņus par slaistiem, strādātu par 400 EUR mēnesī. Sadalīsim šo summu. Ja pieņemam, ka aprūpētāja strādā 15 diennaktis mēnesī, tad ceļa izdevumi sastādīs vismaz 34.5 EUR, maksa par dzīvokli ap 100.00 EUR plus elektrība un gāze. Bet ja darbinieks brauc no rajona? No manas puses braucot sanāk vēl 57.00 EUR . Kāds protams uzreiz teiks, tad lai meklē labāku darbu, bet kādam ir jādara arī šis darbs. Citā komentārā lasīju, ka šādiem darbiniekiem bērniem ir jābūt par - citēju “Mātēm un tēviem”.
Gribu pajautāt, vai kāds no Jums ir pamēģinājis šo saldo maizīti, būt mamma vai tētis pieņemtam bērniņam. Tādi cilvēki ir maz un tie ir ļoti īpaši cilvēki. Man ir paveicies, jo zinu vairākus tādus cilvēkus, kas savā ģimenē ir uzņēmuši un ar mīlestību audzina pieņemtus bērniņus , starp tiem arī ir bērni no bērnu namiem. Bet ir arī tādi, kas adoptē bērnus, lai saņemtu vienreizēju pabalstu un sakārtotu savas finansiālas problēmas. IESPĒJAMS, KA ŠĪ DRĪZĀK BŪTU TĒMA, kurā veikt savu izmeklēšanu. Šīs ģimenes īpaši neviens nekontrolē ja nav signālu, par problēmām. Bērni aug savā vaļā, tāpat tiek pakļauti emocionālai un fiziskai vardarbībai. Es noteikti neesmu vienīgā, kas uzskata, ka emocionālā vardarbība ilgtermiņā var atstāt daudz smagākas paliekošas sekas uz bērna attīstību.
Latvijas žurnālisti, tie, kas meklē sensācijas, pirms Jūs uzsākat savu uzvaras gājienu , atceraties, ka pēc Jums paliek dzīvi cilvēki, kam tālāk ar to ir jādzīvo.
Precīzi. Vakar ar vīru diskutējām - es labāk gribu, lai zīdaiņi atrodas drošā vidē - bērnunamā, tādā kāds redzams Aizliegtā paņēmiena raidījumā, nevis lai notiek tādas šausmas kā vasarā, kad sanarkojušies vecāki un 7 mēneši zīdainis nomiris zem gultas no bada....vai mazais Ivans naktī nosalst brikšņos.
Ja mēs zinātu, kas šajā brīdī notiek Sudānā. Tur bērni mirst no bada.....Nosaktieties JRT izrādi Ciniķi, kur izmantoti vēsturiski fakti par Oktobra revolūciju. Man vēl tagad sirdz žņaudzas par dzirdēto - tēvs, nespēdams izturēt bērna bada mokas, to nogalina ar cirvi, bērni no bada akā lec.... Atvainojiet, bet man raidījumā redzētais (ar nelieliem izņēmumiem par piespiedu barošanu miegā) nelikās nekas šokējošs un vardarbīgs. Tā drīzāk bija vienaldzīga attieksme, kā maksā, tā strādā.
Par darba algu un darba pienākumiem un attieksmi - ne tikai šajā konkrētajā gadījumā, bet vispār - ja esi apņēmies paveikt konkrētu darbu par konkrētu attalgojumu, tad attalgojuma apjoms nevar būt par attaisnojumu slikti vai pavirši izpildītam darbam!
Šajā gadījumā pat situācija, kad būtu ļoti daudzas neaizpildītas štata vietas un nebūtu reāli kas šo darbiņu dara, nāktu par labu un liktu sarosīties valstij un domāt kā to risināt un kā piesaistīt speciālistus.
Ņemot vērā to, ka valsts par katra bērna uzturēšanos bērnu namā maksā 1500 eiro mēnesī un to, ka šādā iestādē bērni nekādi nevar justies kā mājās, loģisks solis būtu šīs iestādes lēnām un saprātīgi likvidēt. Ar ko aizstāt - iespējams ar SOS ciematiem, iespējams ar audžuģimenēm, bet to lai lemj gudrāki prāti. Man no malas izskatās, ka SOS ciemati un audžuģimenes lielākajā daļā gadījumu ir efektīvākas, bērniem draudzīgākas un valstij lētākas.
No neliešiem, kas izmanto un izmantos bērnus, lai sakārtotu savas finanses, ne ieguldītos bērnos, neizbēgt, bet te arī var vilkt paralēles ar to, ka bērnu namos jau arī visi nav ne balti, ne pūkaini. Ir jābūt labam kontroles mehānismam, lai šo te visu sakārtotu par labu bērniem.
Uzkatu, ka sociālie dienesti un bāriņtiesas mazajās pašvaldībās strādā zem katras kritikas lielākajā daļā gadījumu, jo es tiešām nesaprotu kā var nebūt laika apsekot un uzraudzīt pārdesmit problēmģimeņu!
Bet ko piedāvājat Jūs? Vai šobrīd izdarījāt ko labāku nekā žurnālisti? Man šobrīd notiekošais liekas ļoti vajadzīgs, lai cik skarbs arī nebūtu, jau no rīta telefonsarunā dzirdēju kādas sievietes pārdomas par to, ka labprāt kādu no bērniņiem adoptētu. Viņu iespaidoja tieši presē lasītais par bērniem, ar kuriem neviens nerunā, kurus iesprādzē sēdeklīšos un baro kā lopus. Un es ticu, ka viņa nav vienīgā, kura labprāt kādu bērniņu audzinātu...
Kā var uzrakstīt ko tādu "Gribu, lai mēs uz šo situāciju paskatāmies no otras puses. Ir ļoti viegli nosodīt cilvēkus, kas dara savu ikdienas darbu un no kuriem īstenībā nekas nav atkarīgs. " Kā? No šiem cilvēkiem ir ļoti daudz atkarīgs, katra mazā bērna smaids, attīstības lēciens vai bezcerība ir atkarīga tieši no šiem cilvēkiem, kuri savu darbu NEVEIC! Darba līgums nenozīmē, ka cilvēks veic darbu. Bērni klusē, jo nav dzirdējuši valodu. Tie ir bērni, kuriem varētu būt nākotne, ja ar viņiem darbotos, taču darbinieki viņiem to visu ir laupījuši. Un problēma ir tā, ka ir ļoti daudz tādu darbinieku, pazīstu kādu spec.skolas skolotāju, kura savu darbu patiesi nīst un bērnus dēvē necenzētos vārdos. Kāpēc tad šis cilvēks šo darbu dara? Ar pieņemtajiem bērniņiem ir vēl viena sāpe...arī man zināmas ģimenes, kur ir pieņemti bērniņi, un, lai arī ģimenes foršas, viņu attieksme ir drausmīga un bērni itin bieži "apēd" šausmu lietas, lai tikai būtu ģimenē. Un tad, ja jāsūdzas, tad skaitās, ka arī vecmātes savu darbu dara, bet vēl pavisam nesen man kāda stāstīja, ka slimos bērnus nav jāglābj un tādiem nav jādzimst, jo daba pati visu sakārto un visām māmiņām, kam grūtniecības laikā ir kādas problēmas, bērnus vajadzētu nonāvēt. Arī visus šos cilvēkus aizstāvēsiet tāpēc, ka teorētiski darbu dara, alga ir maza un darba apstākļi emocionāli grūti? Atbildot par mammas lomu pieņemtam bērnam, to apsveru. Pēc lasītā aizvien vairāk, taču sākumā jātiek ar meitiņas kaitēm. Ar parastu=veselu bērnu es ļoti labprāt kādu pieņemtu un būtu izcila mamma!