Aija Strazdiņa: "Ja kaut kas ir pareizi, tad tas ir viegli"

Aija Strazdiņa ar savu radošo enerģiju ir gluži kā ūdenskritums, kas radošumā aizrauj līdzi arī citus. Viņa. Ne tikai TV šovu režisore, bet arī mamma diviem dēliem.

Caur ērkšķiem uz…

Pēdējais skaļākais šovs, kuru kopā ar savu komandu radījusi Aija, ir “Caur ērkšķiem uz…”. Par šovu runāja un zināja arī tie, kuri to it kā nav skatījušies, un viedoklis bija ikvienam - sākot no sašutuma, beidzot ar atzinību, ka kāds cenšas palīdzēt grūtībās nonākušajām sievietēm. Kā atzīst pati šova režisore, viņa būtu gatava darīt vēl asākas lietas, vienīgais, pirms tam būtu svarīgi sagatavot tam augsni.

Stāstot par ideju, kā radies šovs, viņa atcerās, kā savulaik apsprieduši dažādus esošus šovu formātus un ar TV cilvēkiem nonākuši līdz sarunai, ka neviens šīm sievietēm tā īsti nepalīdz, jo parasti sievietes tiek skaisti sapucētas, nogrimētas, nofilmētas, bet, kad viņas nonāk mājās, viss skaistais tiek nomazgāts. “Vairākus gadus atpakaļ sapratu, ka labāk pavadu darbā laiku ar jēgu nekā pavadu laiku tikai pelnot naudu un darot lietas darīšanas pēc,” atzīst Aija Strazdiņa, piebilstot, ka tāpēc arī domājusi, ko varētu darīt, lai šīm sievietēm palīdzētu. “Ar kolēģiem runājām, ka ir vesela sabiedrības grupa, kurai neviens īsti nepalīdz, jo tā ir tik melna tēma. Bet izrādās, ka arī viņi smejas, taisa ballītes un viņiem ir jautra dzīve. Nav tā kā mums šķiet, ka tas ir tikai smagums un dziļš purvs, jo izrādās, ka arī tajā purvā var būt jautri,” teic viņa.

Sarunā Aija Strazdiņa atklāj, ka nereti nākas saskarties ar uzskatu, ka tad, ja rādi cilvēkus TV, tu viņus izmanto. Šādas sarunas Aijai bijušas pat ar TV cilvēkiem, taču viņa atzīst, ka nav iespējams sistemātiski mainīt šo cilvēku uzskatus, jo svarīgākais ir zināt pašai, ka viņa tā nedara. TV šovu režisore Aija Strazdiņa: “Mēs turpinām draudzēties ar ģimenēm, kuras filmējām, sazvanīties. Tā ir mijiedarbība. Nav tā, ka mēs viņas atrodam, nofilmējam un pametam.”

Aija atkāj, ka arī pēc šova tiek turēta roka uz pulsa un sekots līdzi tā dalībnieču gaitām. “Sākot veidot raidījumu, sapratām, ka nekad nepalīdzēsim visām, jo tas nav iespējams. Ir jāgrib mainīties pašām, ir jāsakrīt apstākļiem un ir miljons dažādu “bet”, jo reizēm no ceļa var noiet arī “taisni” cilvēki. Protams, ir meitenes, kurām no tā nav nekādas jēgas, un tas ir OK, jo tādi ir cilvēki,” skaidro A. Strazdiņa.

Lēmums par šķiršanos

Pirms neilga laika medijos parādījās informācija, ka Aija ir izšķīrusies no sava dzīvesbiedra. Viņa atzīst, ka viens no “bet”, kāpēc šaubījusies par šādu soli, bijusi apziņa, ka šī ziņa noteikti nonāks dzeltenajā presē, taču vienlaikus viņa paļāvusies uz presē strādājošo cilvēku veselo saprātu, kuri neveidos sensacionālus virsrakstus.

Vai viegli pieņemt lēmumu par šķiršanos? Aija atklāj, ka šāda lēmuma pieņemšana nozīmē uz brīdi sevi nolikt svarīgākā pozīcijā par citiem, kas nebūt nav slikts lēmums. “Spriežot kategorijās, ka mums ir bērni, kredīts, suns un māja, ir tik daudz “bet”, taču jautājums ir, vai tas dara tevi laimīgu vai arī tās ir tikai atrunas, lai nepieņemtu lēmumus, par kuriem nezini, kā būs tālāk,” savā viedoklī dalās Aija, sakot, ka pieradums var ņemt virsroku.

Viņasprāt, gadījumā, ja ir sajūta, ka patiešām vajag šķirties un jādzīvo atsevišķi, nav jēgas gaidīt mirkli, kad bēni pieaugs, jo viņi nekad nepieaugs, jo kā gan pateiksi īsto brīdi, kad bērns ir pieaudzis. Aija Strazdiņa: “Man ir draudzenes, kas arī ir šķīrušās ar lielu lēcienu nezināmajā, kad bērns ir pavisam maziņš. Es teiktu, ka pie saprātīga attiecību risinājuma bērns jūtas daudz komfortablāk, jo viņam ir attiecības ar tēti, mammu, viņš zina, ka tā ir norma.” Pēc Aijas teiktā, arī viņai pašai viens no argumentiem bijis, ka bērniem ir jāpieaug, taču galu galā pati atzinusi, ka šis kritērijs nestrādā.

Dzīvot viegli

Aiju laimīgu dara vieglums. “Ir neskaitāmi veidi, kā to panākt: nesasieties ar cilvēkiem, kas dzīvi dara sarežģītu, sevi nepārslogot. Man vienmēr ir licies, lai arī ne vienmēr tā ir sanācis, ka tad, ja kaut kas ir pareizi, tad tas ir viegli,” teic viņa, sakot ka skriešana ar galvu sienā un shēmošana nav pareiza, lai arī dažkārt, iespējams, ir neizbēgama, taču pie kā tāda nevajadzētu ilgi uzkavēties.

Tieši tāpēc Aija apzināti meklē vietas, cilvēkus un situācijas, kur ir viegli.