Kad domāju par to kas man palīdz protams ka visvairāk šonedēļ, tas bija mans mīļais vīrs. Tā kā viņam šonedēļ bija atvaļinājums šonedēļ saņēmu diezgan daudz patīkamas rūpes no viņa. Šīs rūpes apvienoju arī kolāžā.

Kopš mazā piedzimšanas ir diezgan grūti apvienot visus pienākumus . Bet arī no vīra saņemu atbalsu. Un tas ir šāds. Jau kopš mēs sākām dzīvot kopā no rītiem mani gaidīja pārsteigums- brokstis gultā. Bet ar mazā piedzimšanu viss mainījās un tas nebija nepieciečams, jo vīrs cēlās uz darbu, bet es ar mazo turpināju gulēt un mēs cēlāmies vēlāk, bet tā kā vīrs necēlās agri , no rītiem mani gaidīja pārsteigums vīrs bija sagatavojis brokastis.

Kādu dienu kad mazais bija pa nakti bieži cēlies un es no rīta jutos ne īpaši labi palūdzu vīram lai mazliet paauklē mazo, bet man bija iespēja mazliet atpūsties. Man tika dota no rīta iespēja pagulēt, kamēr vīrs padarbojās ar mazo un arī pa dienu pats pieteicās iziet ar mazo pastaigāt, ļaujot man atpūsties.

Šonedēļ pie mums ciemos bija mana mamma ar brāli no kuriem es ar saņēmu rūpes. Lai gan tas liktos maz , bet mamma palīdzēja man nomazgāt traukus, bet es tai laikā varēju vairāk laika veltīt mazajam. Kad bija mazajam jāiedod pusdienas brālis pieteicās mazo paēdināt. Tā man radās iespēja pašai izbaudīt pusdienas. Tādas rūpes it kā mazas , bet patīkamas, saņēmu no saviem tuvākajiem.

Arī kādu dienu stāvot veikalā pieejot pie kases rinda bija liela, bet priekšā esošais vīrietis paskatījās ka esmu ar mazu bērniņu palaida mani pa priekšu, protams ka tas nebija viņa pienākums, bet patīkami ka kāds nepazīstams arī par tevi parūpējas.

Kā es saviem mīļajiem izsaku vēlmi lai par mani parūpējas. Tā kā mazais prasa savu un kad jūtu ka esmu nogurusi tad reizēm kad mazais ir iemidzis lūdzu savam vīram lai mani pamasē. Tā ir kā iespēja mazliet atslābināties un nedomāt par rūpēm.

Man tā gribas izbaudīt laiku ar vīru divatā, jo tas nebija iespējams mūsu kāzu gadadienā, tāpēc es jau laicīgi palūdzu savai mammai ka mēs atstāsim viņai mazo un tad mēs varēsim pabūt divatā un izbaudīt kāzu gadadienu.

Ja jūtu ka netieku galā ar mazo, tad lūdzu vīram lai viņš pārņem stafeti, es negaidu kad es būšu tik nogrusi, ka gribas bēgt prom.

Ja jūtu ka ir sakrājušās negatīvās emocijas tad mēģinu tikt galā ar tām šādi.

Es parasti cenšos tās neturēt ilgi sevī, bet vispirms mierīgu prātu apsverot izrunāt tās, cenšoties risināt.

Ja tomēr jūtu ka nevarēšu tikt ar mierīgu runāšanu tad nevis izgāšu dusmas uz saviem tuvajiem, bet ņemu papīra lapu un rakstu savas emocijas uz papīra. Kamēr rakstu esmu nomierinājusies un tad uzrakstītais mani pat uzjautrina. Un pati jūtos labāk.

Citreiz mani nomierina atpūta no visa vienai pašai, tad dodos uz vanasistabu un relaksējos vannā.Iededzu sveces, uzlieku mierīgu mūziku ungremdējos putās. Kamēr esmu vannā visu pārdomāju un jau izkāpjot ārā esmu mierīgāka.

Tādi nu ir mani paņēmieni.

Labākā sieva 2014: pirmais uzdevums