Vai es esmu vainīga?

19. Apr 2012, 12:30

Labdien.

Mani nomāc jau ilgu laiku kāds notikums. Man pirms gandīrz 5 gadiem nomira tētis,bet bieži uznāk pārdomas un doma, ka es pie tā biju vainīga.Tētis man ir bijis vienmēr viss mīļākais pat par visiem pārējiem, pat par bijušo puisi bija mīļāks.

Stāsts ir šāds. Vienu dienu es zināju, ka tētis brauks uz Rīgu un tā kā tētis man bija ļoti dārgs, tad nolēmu, ka es arī došos uz Rīgu,lai viņu satiktu,jo dzīvoju tajā laikā Latvijas otrā pusē.Tā nu mēs satikāmies, protams kopā darījām visu, tajā laikā vēl kopā uzpīpējām, aizgājām uz kafejnīcu iedzert pa glāzītei, mums bija tiešām ļoti labas attiecības, ka pat tētis savu problēmu man tikai izstāstīja, ka viņam kas sāp, spiež.Un pēc pāris mēnešiem, tētis nomira, man tad bija tikai 20 gadi. Bet līdz šai dienai mani ļoti nomāc doma, ka es pie tā biju vainīga (bieži uznāk raudājamais skatoties kādas filmas kur kāds cilvēks mirst uz reiz galvā nāk doma, ka es biju vainīga, ka nepiespiedu viņu aiziet pie ārsta, jo viņš bija tāds, ka ārstu apmeklē tikai pēdējā brīdī.

Un nu jau gandrīz tos visus 5 gadus nāk man vienīgai sapnī tētis. Bet pēc kādas 1-2 nedēļas kāds mājas saslimst. Pēc tam sāku domāt varbūt tas ir priekšvēstnesis, lai gatavojos - kāds saslims. Bieži tieši tas notiek, ka mazais tikai slimo. Un arī ļoti liela sakritība ka mazajam vajadzēja piedzimt citā horoskopu zīmē, bet piedzima tieši mana tēta zīmē. Varbūt tādēļ notiek visas šīs dīvainības. Mazais nesen kārtīgi izslimoja un šoreiz gan nenāca tētis sapnī. Varbūt tas viss ir beidzies.

Ir arī protams tādi posmi, ka nāk ciemos bieži un tad kādu laiku nenāk. Bet cik es par šo visu esmu runājusi ar savu ģimeni, tad man vienīgai nāk tētis sapņos, bet arī kādēļ tieši man. Vai arī tētis nak tādēļ, ka es nepievērsu uzmanību, ka viņš stāstīja par savām sāpēm? Ir arī tādi sapņi bijuši, ka man skadri pasaka uzmanies, vai arī lai es ielaižu mājās, bet es aiztaisu mājas durvis. Ko īsti nozīme šie sapņi? Vai tas ir tikai mans pārdzīvojums, ka nepiespiedu aiziet pie ārsta?