Mūsu dēls bija plānots un no visas sirds gaidīts

Mūsu dēls bija plānots,viņš bija no visas sirds gaidīts.

Kad uzzināju,kad ārsts apstiprināja,ka esmu stāvoklī, tas bija vienīgi prieks.Prieks par piepildīto sapni,jo mēs to vēlējāmies,ļoti ilgi gaidījām un cerējām.

Mums nācās mazliet pacīnīties,lai manī jaunā dzīvība neizdziest,jo bija veselības problēmas.Lai arī viegli nebija,mēs izcīnījam uzvaru,mūsu ģimenē ienāca dēls un pildīja katru dienu ar bezgalīgu prieku un laimi.

Tā kā grūtniecība bija plānota,nevis iestājās negaidot,tad mums vispār bija prātā tik viena doma,lai tik ar mazo viss būtu kārtībā,lai ātrāk pienāk tā diena,kad dēls būs ar mums šai pasaulē.Lai varam būt kopā,lai varam mīlet un lolot.

Bet patiesībā mīlējam jau mazuli no pašām pirmajām dienām,kad uzzinājām,ka viņš ir pieteicies.Pat ar vārdiem grūti aprakstīt,tās sajūtas,jūtas.

Esam laimīgi un pateicīgi,ka mums ir mūsu brīnumainais dēliņš.Esam priecīgi un pateicīgi par iespēju būt vecākiem.

Mums nebija divu domu,nebija pārdomu,mēs vienkārši priecajāmies par to,ka mazulis beidzot ir pieteicies.

Un te būs pāris dzejolīši,ko sacerēju savam dēliņam.

 

 

"Mēs viens otru iemīlējām,kad vēl nemaz neredzējām..." 

Mēs viens otru iemīlējām,

kad vēl nemaz neredzējām,

mums pietika ar sajūtām,

ko viens otram dāvājām.

Mēs neredzējām,bet no sirds mīlējām!

Kad viens otru ieraudzījām,

mēs sapratām,

ka tas ko jutām ir vien pumpuriņš,

kurš plaukst un plauks vēl vairāk

ar katru mūsu sirds pukstu.

Mūsu sirdis ir tik plašas,

ka jūtām būs vienmēr vieta kur augt

un tā ar katru mirkli,

katru dienu,

katru gadu,

es mīlu, tu mīli,

mēs mīlam ar vien vairāk.

Mēs augam un līdz ar mums aug arī mūsu mīlestība

un ne uz zemes,ne debesīs nav tādas robežas,

mīlestības robežas,kas liktu apstāties.

Mēs viens otru redzam,mēs viens otru jūtam,

ar vienu vien skatienu mīlestību sūtam!!!

 

" Ik reiz, kad tajās ieskatos, es aizmirstos..." 

Mirdz Tavas zilās acis,

tās vienmēr cēli mirdz.

Ik reiz kad tajās ieskatos,

es it kā debesīs attopos.

Tās sevī nes tik daudz!

Tās vienmēr līdzi sauc!

Ik reiz kad tajās skatos,

es kā pasakā sajūtos.

Mirdz Tavas zilās acis

un aizmirsties tās liek!

Ik reiz kad tajās ieskatos,

es priecājos,es vienkārši aizmirstos...

Kad attopos,es saprotu,

ka viss kas nepieciešams jaukam mirklim,

ir viens skaties,tavu acu skatiens,

jo tik bezgalīga dzidruma,

tik bezgalīgas laimes,

tik bezgalīgas mīlestības

nav redzēts vairs nekur!

 

" Manam dēliņam, mazajam brīnumiņam!"

 

Es būšu pazemīga,

es lūgšu palīdzību,

es nekaunēšos darīt to,

un lūdzu es Visvarenos.

Es lūgšu asam vējam,

ar kuru dien dienā skrējām:

Aizdzen manu satraukumu,

atnes līdzi mieru un neatstāj mani vienu.

Lūgšu vislielākajai zvaigznei - salej,

kas vienmēr līdzās, lai kur tu ej:

Sildi manu sirdi, lai spēju pasmaidīt

 tik satraukumu pilnā brīdī,

vienkārši esi man sirdī.

Lūdzu gaisam,

jo dzīvojam mēs pateicoties tam:

Palīdzi tu man, esi svaigāks par svaigu

 un dari mani modru,

lai sirdī mieru rodu.

Lūgšu darīt mani stipru,

jo tas ir tas, ko dot es gribu

savam mīļam dēliņam,

lielākajam lolojumam.

Manam mazam brīnumiņam,

esiet līdzās arī viņam!

 

" Klāt rudens. Klāt lielā diena!"

 

Klāt rudens!

Klāt pirmais septembris!

Gan kalendārā, gan koku lapās,

gan arī mūsu mājās.

Klāt mana mazā dēla lielā diena!

Klāt pirmā bērnu dārza diena!

Mēs krāmējam līdzi somu:

tādas ikdienišķas lietas,

kurām vienmēr atradīsies vieta.

Mazliet  mīletības, rūpes,

mazliet saulainu smaidu, mīļu vārdu,

mazliet siltu apskāvienu

un daļiņu no manis.

Tev nebūs jāskumst,

nebūs jābēdā,

jo es tev vienmēr būsu līdzās,

tavās domās un tavā sirdī!

Ik reiz, kad paliks skumji, dēliņ, nebēdā!

Ieskatisies mūsu krāmētajā somā!

Tavas skumjas veldzēs smaidi,

tavas bailes aizdzīs mīļi vārdi,

tavu vientulību pildīs mana mīlestība,

jo tā ir bezgalīga...

Atceries, viss nepieciešamais ir somā,

kas vienmer līdzās mūsu domās!

 

" 27. septembra diena!"

 

Ir septembra mēnesis kalendārā,

Ir rudens iesoļojis dabā!

Ir pienākusi saulaina rudens diena,

un tā ir, dēliņ, Tava dzimšanas diena!

Šai dienā kokos lapas krāsu mainīja,

šai dienā zeme,daba no jauna piedzima!

Šai dienā vienā mīlestības kokā,

viena brīnumkrāšņa lapa uzplauka!

Tu,dēliņ, šajā dienā ieradies šai pasaulē.

Un ierodoties mūsu dzīvē,

Tu visu izkrāsoji varavīksnes krāsās,

tieši tādās kā rudens izkrāsoja koku lapas.

Un katru gadu septebrī,kad koku zarus rotā raibas lapas,

mēs "paldies" sakam Tev,mūsu, mīļais dēliņ,

ka esi mums,ka izgreznoji mūsu dzīvi!

Un šāda diena mums ir tikai viena,

tik ļoti īpaša vairs nav neviena,

jo arī viens tāds īpašs mums esi, dēliņ,vienīgi Tu!

 

" Un tagad katra diena nav vienkārši diena..."

 

 

šī diena nav vienkārši diena.

šī diena ir diena,

kas mūžam paliks atmiņā- diena, kad satiku Tevi,

visburvīgākā diena no visām dienām.

Un tagad nevaru iedomāties pat vienu dienu bez Tevis,

dienu bez Taviem sirds pukstiem,

dienu kad nebūtu Tevis man līdzās.

Es vienkārši nespēju iedomāties šādu dienu.

Viss kas nepieciešams, katra diena ar Tevi.

Un tagad katra diena nav vienkārši diena.

Katra aizvadītā diena ir prieka,laimes mīlestības pilna diena.

Katra diena ir Mūsu diena.

Katrā dienā Mēs esam divi vienā.

Vienkārši katra diena ar Tevi ir visskaistākā no visām dienām.

 

Taschinka

"Sievietes par dzīvību"! Dalieties savos stāstos, kas lika izšķirties par labu bērnam