Katrs cilvēks neatkarīgi no dzimuma ir īpašs un lietas, kas tam ir apkārt, lieliski raksturo viņa personību un ļauj apkārtējiem viņu labāk iepazīt.

Manas mazās vājības ir veidojušās visā manā līdzšinējā mūžā un esmu pārliecināta, ka jaunas vājības mani pārņems pat vecumdienās.

Mūzika

Mūzika ir ar mani no bērnības. Ne velti bērnībā, kad mājās biju viena, uzliku dziesmu „Bet tā kaija virs jūras lido” un ar aizlienētu mikrofonu dziedāju līdzi. Tieši tāpēc 1.klasītē uz skolotājas izdalītās lapiņas uzrakstīju, ka vēlos kļūt par dziedātāju. Tomēr sapnis neīstenojās, bet mīlestība pret mūziku ir saglabājusies. Tagad mana muzikālā gaume ir augusi un „Kaija” mani vairs tik ļoti nesaviļņo. Neizzūdoša vērtība- Klāsa Vāveres šūpuļdziesmas. Visas, bet Parīzes ir vismīļākās.

{smallpic:1}

Pavārmāksla

Šī ir mana visjaunākā aizraušanās. Nekad nebūtu domājusi, ka stundām sēdēšu un lobīšu ķirbju sēklas, lai vēlāk no tām uzceptu 20 garšīgus „sēkliņcepumus”. Ēdiena gatavošana man sagādā prieku, līdz ar to prieks ir arī manam draugam, jo ēdienkarte dažādojas ar katru atrasto recepti. Dažreiz, ja vakarā atrodu jaunu recepti, visu nakti nevaru mierīgi gulēt. Mana vājība ir deserti- kūkas, cepumi un saldie ēdieni.

{smallpic:2}

Blogošana un tviterošana

Modernās tehnoloģijas ir mani aizrāvušas. Rakstot blogu nedomāju, kurš to lasīs vai ko padomās. Ilgu laiku domāju, ka neviens nelasa, bet biju patīkami pārsteigta, ka draudzenes teica: „Kāpēc nav neviena jauna ieraksta?”, tas uzmundrināja. Rakstu par visu, kas man dotajā mirklī ir svarīgs: emocijas, mīļa dziesma, skaists foto, teātra izrāde. Blogu sāku rakstīt laikā, kad mācījos Tallinā, tajā laikā tā bija cieša saikne ar mājām, atgriežoties sapratu, ka nav iemesla neturpināt.

Savukārt čivināšanas portāls Twitter ir mana visjaunākā virtuālā aizraušanās. Tā ir vieta, kur uzzināt tik daudz interesanta par līdzcilvēkiem. Tas neprasa daudz laika- izvēlos, kuram sekošu, un dienas gaitā manā kontā iebirst jaunākie tvīti.

Fotogrāfija

Esmu liela melnbaltās fotogrāfijas fane, ja būtu manā varā visas fotogrāfijas būtu melnbaltas. Man patīk krāsas, pat ļoti, bet melnbaltā krāsa neuzrunā ar košumu, bet ar detaļām. Melnbaltā fotogrāfija nemelo, tā parāda vissīkākās nianses.

{smallpic:3}

{smallpic:4}

Kafijošana, tējošana

Tallina man atklāja to cik relaksējoši ir labā draugu kompānijā sēdēt kādā mīlīgā kafejnīcā, dzert karstu šokolādi vai stipru kafiju ar pienu, un pļāpāt. Tā nepiespiesti. Tā es iemīlēju mazās, jaukās šokolādes kafejnīcas.

Iepriekš biju domājusi, ka Rīgā ir tikai skaļi klubi vai bāri, bet, pateicoties krīzei, Rīgā kā sēnes aug tējotavas un kafijotavas. Ar draudzeni esam uzsākušas šo kafejnīcu apsekošanu. Šobrīd mana favorīte ir „Kūkotava”. Tik garšīgas kūkas, vienīgi žēl, ka krēsli nav tik ērti, lai sēdētu ilgāku laiku. Protams, šāda vaļība nav regulāra, tie ir kā mazi svētki. Gluži kā Sieviešu kluba pirmā tikšanās.

{smallpic:5}

Chocolats de Pierre, Tallina. Līdz šim mīļākā kafejnīca.

Šīs ir lietas, kas mani uztur pie dzīvības pat visdrūmākajās dienās. Un šīs vājības neprasa kaudzi naudas, bet gan ieguldījumu no sevis. Viss sarežģītais tik tiešām slēpjas vienkāršajā.

 {smallpic:6}

Mans novēlējums- lai katra sieviete atrod tās mazās lietiņas, kas viņai liek justies dzīvai!

Elīna Ceriņa