Darba meklētāju skaits turpina augt

Kā rāda darbaspēka apsekojuma rezultāti, tad darba meklētāju īpatsvars ir sasniedzis 199.7 tūkstošus jeb 16.7% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem (nodarbinātajiem un darba meklētājiem, vecumā no 15-74 gadiem). Šā gada pirmajā ceturksnī tādu bija 168.8 tūkstoši jeb 13.9%. Turpināja samazināties arī nodarbinātības līmenis.

Kā rāda dati, tad visstraujākais darba meklētāju pieaugums ir bijis vecuma grupā no 35-44 gadiem (13 tūkst.). Šādu strauju pieaugumu, salīdzinājumā ar citām vecuma grupām, ir grūti izskaidrot. Viens no iespējamiem skaidrojumiem varētu būt saistīts ar to, ka šī vecuma grupa ir viena no sociāli aktīvākajām grupām, ar uzņemtām saistībām, ģimeni, tādēļ aktīvi meklē darbu vai labākus nosacījumus. Pašreizējā situācijā, kad daudzviet samazinās atalgojums un ienākumi rada grūtības, viņi ir spiesti aktīvāk iesaistīties jauna vai cita, ar labāku atalgojumu, darba meklēšanā. Vismazākais darba meklētāju skaits pieaudzis vecuma grupā no 15-24 gadiem (2.5 tūkst.) Citās vecuma grupās (25-34, 45-54, 55-74) darba meklētāju īpatsvars audzis par vidēji 5 tūkst. katrā.

Jāatzīmē, ka būtiski pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kuri ir zaudējuši cerību atrast darbu un tiek ieskaitīti pie ekonomiski neaktīvajiem. To skaits, salīdzinot ar 2008. gada 2. ceturksni, ir palielinājies vairāk nekā divas reizes un sasniedzis 43.4 tūkstošus. Ja nebūtu šīs cerības zuduma, tad darba meklētāju skaits būtu vēl lielāks. Tā, piemēram, statistika rāda, ka vecumā no 65-74 gadiem darbu meklē vien 300 iedzīvotāju. Tas tomēr šķiet ļoti mazs skaitlis, neskatoties uz to, ka iespēja atrast darbu šajā vecumā ir ļoti problemātiski. Patlaban tas ir viens no veidiem kā šī vecuma iedzīvotājus, kam ir niecīgs, bet garantēts ienākums (pensija), atturēt no darba tirgus. Taču jāatceras, ka pieaugot ekonomiskajai aktivitātei, pēc pāris gadiem radīsies kārtējie sarežģījumi ar darbaspēka pieejamību. Nāksies daudz pūļu pielikt, lai celtu nodarbinātības līmeni un atkal tautsaimniecībā iesaistītu vecāka gada gājuma cilvēkus, un tie dotu tajā savu ieguldījumu.

Kopumā darba meklētāju īpatsvara pieaugums ataino ekonomiskās notiekošo lejupslīdi. Tāda pat tendence turpinās valdīt arī turpmākajos ceturkšņos. Uz gada beigām darba meklētāju skaits strauji pietuvosies 20% robežai. Rādītājs sāks bremzēties pamazām līdz ar ekonomikas aktivitātes pieaugumu.

Tāpat statistika uzrāda tendenci sarukt darba samaksai. Turpina augt to skaits, kuri saņem minimālo algu, kas liecina, ka arvien vairāk darbinieku spiesti samierināties ar darba samaksas samazināšanos vai tās daļu saņemšanu aploksnē.