100 vasaras dienas: 5.diena

Nav bieži piedzīvots brīdis, kad Vecrīgā esi gandrīz viens. Šorīt turp aizminos ar velosipēdu ap pusastoņiem, un man par lielu brīnumu satiku vien pāris cilvēku. Vienīgi bariņos Strėlnieku laukumā rosījās pensionāri türisti, bet no klusām šķėrsielām izpeldėja jaunieši, stutėdami sienas:D

Bet es spara pilna ņēmos bildėt tukšās ieliņas, jo kadri bez ļaudīm Vecrīgā ir milzīgs retums! Skaista tā mūsu pilsėta ir, skaista!