24.04 10:50-17:00
Pieteikties
Brīvo vietu skaits: 3
Jau dalījos savā pieredzē, ejot uz kursiem Māmiņu Klubā pie Dr Irisas "Kļūsti slaida bez aizliegumiem", kas 4 nedēļu ciklā pulcē sievietes, lai kopīgiem spēkiem nonāktu pie sava ideālā svara jeb izpratnes par to, kāpēc ir liekais svars un kur ir tā patiesais cēlonis.
Bet par visu pēc kārtas, kā tad man iet tālāk, pagājušas jau 2 nedēļas. Izpratne par to, ka liekais svars veidojas no emocijām, ir ļoti konkrēta - tā tiešām ir! Mēs sevi burtiski "uzēdam", ja esam kaut kur ne līdz galam laimīgas un apmierinātas,ja ejam nost no savas iekšējās harmonijas takas!
Mums rodas liekais svars, ja (iemesli var būt ļoti dažādi un individuāli,bet te ir daži izplatītākie):
- neesam apmierinātas seksuāli un ar savu partneri sirds dziļumos tomēr nejūtamies kā cimds ar roku, nemīlam!
- esam uzņēmušās darīt par daudz, kļūstam par vīriešiem, kuriem vajag "būdu"- kļūstam lielas un būdīgas, lai dzīvē nestu arī vīrišķo nastu - gādāt par ģimeni, rēķiniem,karjeru utt,utjpr.
- esam kopā ar greizsirdīgu, par sevi nepārliecinātu partneri,kurš veicina mūsu "uzēšanos"- šis ir smieklīgi,bet esot tādi gadījumi, kur vīrietis cenšas, lai viņa sieviete nebūtu slaida un iekārojama, viņš ir ieinteresēts viņu noturēt savā dīvānā un pieēdina. Ja tas notiek gadiem, sieviete vairs nelūkojas apkārt un patiešām kļūst apaļīga piedeva savam nepārliecinātajam vīram!
- ejam nost no savas patiesās būtības, ilgstoši darot to, kas nepatīk, lai tikai neizietu ārā no savas drošības sajūtas! Nedrošību var vislabāk ieraudzīt riepiņā ap vēderu - tas ir mūsu glābšanas riņķis no bailēm un nedrošības!
- neesam pret sevi godīgas - melojam sev, izvairamies risināt ilgstoši sasāpējušas emocionālas problēmas, attiecības, kas nedod laimi. Lai nebūtu tik emocionāli smagi, piezemejējam sevi ar lielāko baudu (jo citas nav!!!)- ēdienu!
Tā varētu turpināt un turpināt. Iemesli, kāpēc ēdam un uzkrājam lieko svaru, ir ļoti dažādi. Un katrai tas būs individuāls, bet ar Dr Irisu mums tas kursos kaut kā izdodas - saprast savus iekšējos cēloņus. Saprast, ka ne vienmēr liekais svars rodas tāpēc,ka esam sliktas vai nespējam sevi disciplinēt. Ja nav skaidrības par to, kas tad īsti manī veido šo liekos uzkrājumus, tad arī nekāda disciplīna no malas striktas diētas veidā nepalīdzēs.
Ja nav izpratnes, kas MAN ir ĒDIeNS, tad žurnāliņā izlasīta kārtējā modes diēta ir pie kājas - tā nepalīdzēs un palīdzēt vienkārši nevar, jo nestrādā ar cēloņiem.
Kas tad ir ēdiens?
Izrādās, tam ir daudzas funkcijas, un priekš pieaugušiem cilvēkiem uztura un enerģijas uzņemšana ir viena no pēdējām sarakstā. Ēdiens nes sevī nomierināšanas funkciju, komunikāciju, rituālu, drošību utt! Ja ēdot savu mīļāko ēdienu, uzlūkosi to ar izpētošām acīm, sapratīsi par ko es runāju!
Ir vērtīgi uzdot sev šos jautājumus:
Kāpēc tad, kad man ir skumji,roka gluži nevilšus sniedzas pēc šokolādes? Ko es gribu sevī piemānīt, ēdot daudz saldumu, piemēram? Vai pietrūkst prieka emocijas? Varbūt ikdienā ir par maz glāstu, tāpēc saldināt un maidzināt dzīvi var ar šķebinošu kūku?
Varbūt pietrūkst drosmes stāties pretī dzīves pārbaudījumiem, tāpēc jāēd smagāks un treknāks ēdiens?
Kas priekš manis ir bulciņa? Paanalizējot pēc Dr Irisas metodes,var nonākt arī pie ļoti smieklīgiem secinājumiem:)
Šādi skatoties uz savām emocijām un to saistību ar ēdienu, sākas tā saucamā apzinātā, kontrolētā uztvere par ēšanas procesu. Tu sāc nevis sevi mākslīgi ierobežot (tas nestrādā nekad!), bet gan mīlēt, iejusties, izprast, piedot un redzēt, kas priekš tevis ir kas - kas ir mīļākie ēdieni, ko tie emocionāli aizstāj un imitē, varbūt ir vērts meklēt īstu emocionālu piepildījumu attiecībās vai kur citur,nevis "piemānīt ar ēdienu"?
Meitenes, es jums iesaku aiziet pie Dr Irisas uz šiem kursiem, jauns cikls sāksies tieši pēc Jaunā gada, jo šādu pieeju tievēšanai redzu pirmo reizi un man tā ļoti patīk (cik redzu no pārējām kursa meitenēm, viņām arī ir ko padomāt). Tā ir saudzīga un interesanta. Svars nāk nost nemanot, nesaspringstot, jo, mainoties domāšanai, mainās arī ēšanas paradumi. Tu vienkārši zini,kāpēc tu ēd tagad to šokolādi, pasmaidi pie sevis, nolauz gabaliņu, apmierini savu konkrēto emociju, bet arī apzinies, ka ar to pietiks...:) Sevi nemāni!
Notievēšanas tabletes - http://thermacuts.lv Es notievēju ļoti ātri un bez jo-jo efekta.
bet ir jau tas faktors, kas tiek dēvēts par sabiedrības spiedienu, kaut kādiem mistiskiem standartiem, kad tu sāc domāt - varbūt tiešām?!
man ir visai līdzīgi, bet tādēļ arī aktuāls ir jautājums - kādi ir tie kritēriji, kuri nosaka, vai vispār ir liekais svars, kā arī šīs ideoloģijas kontekstā, vai liekais svars tiek uztverts burtiski kā cipars virs kāda grāmatās noteikta standarta vai vairāk psiholoģiski.
Par savām problēmām zinu ļoti labi, esmu tās apzinājusies un identificējusi, bet ar to ir bijis par maz, lai laiku pa laikam nesaēstos visu pēc kārtas, nekristu kārdinājumā apēst kūciņu un sevi palutināt ar to baudu, ko sniedz kūciņas ēšanas process, lai gan labi zinu, kādas būs sekas kūciņēšanai. Gan smagums kuņģī, gan kāds kg plusā, bet tas mani nespēj atturēt no baudas.
ja ar esošo svaru cilvēks pats jūtas komfortabli, tad jau laikam nav nekāda pamata uztraukties?
Tur jau ta lieta,ka mēs nejūtas komfortabli, ja skrienam pakaļ stereotipiem (masu mediju tiražētiem). Neapmierinatība ar sevi, ar savu izskatu , ar savu svaru, ir komplekss pasākums. Sākumā kursos revidējām, kur tad ir manis pašas neapmierinātība un kur tas, kam esmu vienkārši skrējusi līdzi
ĶMI pēc Dr Irisas domām, nav pareizi , jo šie cipari neko neizsaka
Tā ideja ir tāda, kā sevi, savu ķermeni sāk uztvert par svētnīcu? Par kaut ko savu, īpašu, lolojamu? Jo ja tas būs, tad negribēsies sevī stūķēt iekšā kaut ko no kā var palikt ķermenim sliktāk.
Vai plānās pankūkas, kas ļoti garšo, ir labas vai sliktas? Šajā uztura izpratnē nav nekas slikts. Tievēšana netiek saistīta ar striktiem ierobežojumiem, tieši otrādi - jo labāk izpratīsi sevi, savas iegribas,. savus mīļākos ēdienus, jo ilgtermiņā lielākas iespējas ēst apzināti un būt savā, personīgā ideālā formā
jā, kursos mēs skaidrojam konstitūciju tipus.
ja es pareizi sapratu pēc visa par šo tēmu rakstītā, tad cilvēkam, ja nav nekādu neapzināto problēmu, kuras nomāc ar ēdienu, nemaz negribas ēst smagu, biezu, treknu barību, lai sevi spiestu pie zemes, bet tā vietā izvēlēties kaut ko vieglu. savukārt, ja organismam kārojas kūciņas, bulciņas, šokolādes, pie neesošām vai apzinātām problēmam neapēdīsies 100-200 grami produkta, bet pietiks ar dažiem gramiem, tīri apmierināt savas garšas sajūtas.
man šajā visā ir tikai viens iekšēji nesaprastais jautājums - ja katram tas ideālais svars ir savs, kas vairāk ir intuitīvs, bet tas iekšējais var neatbilst kaut kādiem grāmatu standartiem, piemēram, pēc ĶMI, tad kas ir tie kritēriji, kuri nosaka, vai vispār ir liekais svars, ja, piemēram, ar esošo cilvēks jūtas komfortabli? īsāk sakot, kas ir tie rādītāji, pēc kuriem nosaka liekā svara vai lieko centimetru daudzumu vai esamību?
vēl interesētu - kā pēc šīs tievēšanas ideoloģijas skaidro tos cilvēkus, kurus tautā sauc par "caurbirām", kas pie esošām problēmām ēd un ēd, un ēd, un ēd, bet tāpat nesasniedz pat vidējos grāmatu standartus, pat varētu teikt, ka ir ar pazeminātu svaru.
bet arī lielākas iespējas to visu dabūt nost - ir iespējas sportot, iet uz masāžām
Jo lielāki ienākumi, jo lielākas iespējas uzēsties, jo tiek apmeklēti restorāni,daudz ēsts ārpus mājas
un vēl ir interesanti, ka, ja sākumā visas dāmas teica, cik grib notievēt, tur piemēram, - 10 kg tur, vai - 10 cm, tad pēc šīs izpratnes tomēr tas mainās. Saproti, ka ne jau tajos ciparos vai kaut kādā "žurnālu" noteiktā ideālajā svarā jātiek. Ideālais svars katrai ir savs personīgais.
Tur jau tā lieta, ka produktu izvēlē Tu vari izvēlēties sev tieši to, ko gribi pati - gribi ēd maizi, negribi - neēd. Ir dienas, kad sajutīsi, ka vispār vari iztikt ar dažiem aboliem, saujiņu piparkūku un bļodiņu pliku rīsu, jo Tev tajā brīdī tā gribās. Man piemēram, ir tā, ka dzīvojot pēc šīs apzi';nas, es pat uz kafejnīcu vairs aiziet uzēst nevaru, jo man negaršo! T;āpēc ka kafejnīcā ir pasniegts ēdiens, ko es pati pa produktam neesmu izv\elējusies.
Man dzīvs piemērs ir māmiņa Ilona, kuru tiešām sen pazīstu un esmu redzējusi pirms un pēc. Te ir bildes
http://www.maminklub.lv/zhenskii-klub/hudeem-466841/
Man pašai nav mērķis stipri notievēt, pat mēneša laikā nē. Man svarīgāk ir saprast ar ēšanu saistītās atkarības.
man jau šķiet, ka galvenais sev iegūt atklāsmes, kas ir tās lietas, dēļ kurām "uzēdas", jo viss sākas ar problēmas apzināšanu un izteikšanu skaļi, pat ne reālu tās risināšanu 😀
Es piekrītu, ka lielā mērā mēs apveļamies, tāpēc, ka cenšamies apēst savas problēmas. Bet neticu, ka četru nodarbību laikā var sakārtot sevi tik tālu, lai šī nepaliktu tikai par teoriju, bet kļūtu par ikdienu. Un otra lieta, kas, manuprāt, ir daudz būtiskāka, kā sakārtot ēdienkarti ar ierobežotiem finanšu līdzekļiem, lai ikdiena neaprobežototos ar kāpostiem un burkāniem un neapniktu.
Tāpat vēlos redzēt dzīvu piemēru, kas pēc šī nodarbību cikla ir spējis tikt savā ideālajā svarā, un tā arī laimīgi dzīvo vismaz kādu pusgadu. Jo man ir svarīgi redzēt dzīvus piemērus.