Vēlmju koks

Irbe Bārbala Kārkliņa, 5.g.

Reiz sen senos laukos dzīvoja trīs bērni – divi brāļi un māsa. Viņi gāja pastaigāties uz mežu un tur satika ezīti, kurš viņiem iedeva sēkliņu. Bērni iestādīja sēkliņu un izauga koks. Kokā auga ķirši. Bērni domāja, ka tie ir parastie ķirši. Meitene apēda vienu ķirsi un viņai uzradās ķiršu zābaki kājās. Pēc tam vienu ķirsi apēda vecākais brālis un viņam uzradās mati no siera. Jaunākais brālis, to redzot, teica:

-             Tiešām savādi ķirši! Es labāk tos neēdīšu!

-             Mēs gribējām ķiršu zābakus un siera matus! – viens caur otru sauca vecākais brālis un māsa. – Šis koks piepildīja mūsu vēlmes!

-             Jā? Tādas ir jūsu vēlmes? – brīnījās jaunākais brālis. – Tad es gribu zemeņu zābakus! – un viņš arī apēda ķirsi. Pēc brītiņa viņam kājās bija zemeņu zābaki.

Te ap koku saskrēja daudz mazi un lieli kukaiņi un viņi teica, ka tas ir vēlmju koks, un viņiem tas koks tagad būs jāsargā, lai neviens cits to nevarētu atrast. Un kukainīši sāka izkārtoties ap koku – mārītes un taurenīši lidoja pa koka zariem, skudriņas, sienāzīši un vabolītes lodāja pa koka saknēm.  Ja kāds svešinieks tuvojās kokam, kukainīši uzreiz viņu aizbiedēja un nevienam neļāva ēst ķiršus no koka.

Tā koks auga un piepildīja visas bērnu vēlmes. Tas bija brīnumu vēlmju koks.