Ķermeņa masāža
22.04 12:00-13:00
Brīvo vietu skaits: 1
Ar veselību ir tā, ka dažkārt labāk par apkārt lidojošajiem vīrusiem nemaz nedomāt, jo tad 100 punkti, ka tie ne lūgti, ne aicināti noķers.
Tā bija ar mums. Gada nogalē svētki, brīvdienas, un saslimt nav prāta darbs, bet kurš gan plāno slimošanu. Dēls sāka kāsēt tā, ka brīžiem no viņa klepus pat man sāka sāpēt visas malas, šķita, ka viņš izklepos gan aknas, gan plaušas, gan visu citu, kas iekšā. Klepus tik briesmīgs, ka ne inhalācijas, ne sīrupiņi nelīdzēja. Protams, ka pirmssvētku dienās ģimenes ārste ir praktiski nesasniedzama, tāpēc piezvanīju māsiņai un palūdzu dēlam nosūtījumu uz plaušu rentgenu. Vismaz, lai bilde top skaidrāka.
Uztaisījām rentgenu, saņēmām pēc svētkiem atbildi un bilde nebija no tām saulainākajām – pneimonija. Loģiski, ka man iekšēji panika, jo ar kaut ko tādu saskāros pirmo reizi. Zvanīju uz doktorātu, bet dakterei brīvdiena, pieejama tikai medmāsiņa, kura, dakteres apmācīta, izrakstīja antibiotikas, sakot, ka šo slimību ar sīrupiņiem parastajiem neizārstēt.
Izdzēra dēls antibiotikas un uzreiz gada pirmajā darba dienā zvanīju, kā bija pieteikusi medmāsiņa, uz doktorātu, lai pieteiktos akūtajai stundai un daktere varētu puiku kārtīgi izklausīt.
Un te sekoja brīdis, kas man visā šajā stāstā uzdzina vislielākās dusmas. Doktorāts sāk strādāt plkst. 8.00. Sazvanīšana ir tīrākā laimes spēle – piezvanot “sēdēju uz līnijas”, gaidot savienojumu, bet, kad pāris minūtes pāri 8.00 doktorātu sazvanīju, saņēmu atbildi, ka diemžēl visa akūtā stunda jau pierakstīta pilna.
Tajā brīdī es iekšēji rēcu kā dusmīga lauva, bet ārēji sevi savaldīju, sakot, ka dēlam ir konstatēta pneimonija, tika izrakstītas antibiotikas, bet tagad ir nepieciešams saprast, kā rīkoties tālāk, vai plaušās ir kādi trokšņi, jo klepus turpinās. Ziniet, kāda bija atbilde? Mēs varam piedāvāt ģimenes ārstes telefonkonsultāciju.
Mīļie, jūs nopietni? Kā caur telefonu (lai arī cik tie mūsdienās būtu moderni), daktere sapratīs, kas notiek puikas plaušās?!? Tā kā cita varianta nebija, piekritu šādam variantam. Lieki teikt, ka todien, braucot mājās no darba, es telefonā meklēju variantus ģimenes ārstes nomaiņai, jo telefona konsultācijas ir kļuvušas par tik ierastu lietu, ka no tām vairs nav nekādas jēgas. Piemēram, tiklīdz Fejiņa ir slima, telefoniski man tiek nozīmēti vieni un tie paši medikamenti – inhalācijas un sīrupiņš. Nekad, nekad bērns netiek izklausīts, izčamdīts! Tāpēc Fejiņas gadījumā apmeklēju homeopāti, savukārt dēla gadījumā tagad meklēju palīdzību pie pediatra, jo, kas zina, kad un ko ģimenes ārste ar savām telefona konsultācijām ir jau palaidusi garām un vēl palaidīs.
Paveicās, ka esam atraduši tagad uzticamu pediatru, kurš dēlam atklāja veselības problēmas, kuras ģimenes ārste nebija piefiksējusi, bet es pat nebūtu iedomājusies, ka kaut kam tādam jāpievērš uzmanība.
Cik pieejams ir jūsu ģimenes ārsts?
Ar bērna ģimenes ārsti esam augušas savās zināšanās abas, viņa sāka strādāt pēc augstskolas, tad kad man piedzima pirmais bērns, esam pieslīpējušās un zinām, ko viena no otras varam sagaidīt. Viņa respektē manus uzskatus un es cienu viņas zināšanas. Nav ne vainas. Pieļauju, ka tad, kad mana ģimenes ārste aizies pensijā, pārrakstīšos pie savu bērnu ģimenes ārstes.
Man un bērniem ir dažādi ģimenes ārsti. Bet abi ir gana pieejami, ja tiešām vajag. Ja gadījums būs akūts, tad vienmēr atradīs iespēju bērnu pieņemt šodien vai rīt, vai arī skaidri pateikt kā rīkoties un kad noteikti ierasties. Teorētiski akūtās situācijās varu pieteikt mājas vizītes bērniem, neatsaka, bet man pašai ērtāk šķiet aizvest uz vietas un tad pie vajadzības var gan rtg uztaisīt, gan analīzes.
Pašas ģimenes ārstam ir dažas īpatnības, bet ja tiešām vajag, tad konsultācija klātienē tiks saorganizēta ātri.
Tas, kas tracina mani un manu bērnu ģimenes ārstu ir ģimenes ārsta institūcijas izmantošana kā dispičerdienestu un nejēdzīga noslogošana. Piem. sporta ārsts izraksta rekomendācijas un nosūta pie speciālistiem, bet lai speciālistu konsultāciju dabūtu par valsts naudu, vajag ģimenes ārsta nosūtījumu - ģimenes ārstam nav iebildumu to nosūtījumu iedot, bet lai to dabūtu, eju pie ārsta, kurš rekomndāciju pārvēršs nosūtījumā un tērē savu/manu laiku, ko varētu veltīt tiem, kam to tiešām vajag. Bet tur jau nav vainīgs ģimenes doks.
Diezmel daudziem arstiem ir parslodze. Tada gadijuma ir vai nu jabrauc uz slimnicu,kad ir aizdomas par saslimsanu(veselam tur labak nebraukt,jo pec ab piekers vel kadu citu slimibu klat) vai jamekle cits gim.arsts. Tiesi pec svetkiem pirmas dienas arsta kabinets tiek gazts burtiski rinki.
Mes sada iemesla del nomainijam gim.arstu,jo,pazvanot pirmdiena, ceturtdien vareja tikai tikt. Ar slimu zidaini ta nebija opcija. Tiwsa gan ta laika arste bija tada,kura nekad neparpulejas. Cik bija, tik pienema,neviens lieks zvans, par akutajam stundam es ta ari nesapratu vai maz vinai tadas vispar bija.