Saulainajās dienās pēc iespējas vairāk mēģinām baudīt jūras priekus dažādās Latvijas pludmalēs. Tas parasti izvēršas gan kā atpūta, gan arī kā kaut kā jauna apgūšana, jo “kapēcīša” jautājumi uzrodas regulāri. Pludmalē gan rakstām un lasām burtus, gan skaitām gliemežvākus, gan ķeram un skaitām jūras viļņus.

Taču šī vasara bez nokrišņiem nav iedomājama, un kārtējā lietainā pēcpusdiena mums beigās kalpoja par labu, jo devāmies uz piemirstu pērli – Dzelzceļa muzeju. Tur patiešām ir interesanti gan mazajiem, gan lielajiem. Mums ļoti paveicās, ka ieradāmies tur dažas minūtes pirms pusapaļas stundas, tāpēc uzreiz redzējām mazo rotaļvilcieniņu izbraucienu pa spēļu pilsētu – tas bija aizraujoši un skaisti (kā Ziemassvētku filmās rotaļlietu veikalos :) ).
Pats muzejs sadalīts vairākās telpās, un darbinieki ir parūpējušies arī par to, lai bērniem strukturēti ir, ko darīt – ir detektīvkartes, lai bērni var pa muzeju meklēt attiecīgās kategorijas. Patīkami pārsteigta biju par halli, kurā gadījāmies arī “paralēlā izstādē” ar mūzikas instrumentiem. Trojam gan, jāsaka, vairāk pievilcīgi likās vilcieni, jo šobrīd viņam ir izteikts “vilcienu periods”.


Vienā no zālēm bija ļoti interesantas interaktīvās ekspozīcijas, kurās varēja vērtīgi izglītoties par vēsturi un to, kas tajos laikaposmos bija aktuāls, spriežot pēc ceļojumu koferīšos vestajām mantām dažādos dzelzceļa maršrutos. Patika tas, ka daudz kur arī izvietoti ekrāni ar video rullīšiem, kas palīdzēja uzzināt ko jaunu.


Āra vidē Troju sajūsmināja lielie vilcieni un lokomatīves. Mazais ķipars katru braucamo izpētīja tuvumā un pats sabildēja lielos riteņus un citas detaļas, lai paliekot par piemiņu.
Kopumā ļoti pozitīva pieredze un foršs muzejs kā puišiem, tā meitenēm, kā maziem, tā lieliem!


