Terēze uz kino jeb Kubo un 2 stīgas

Šodien bija Terēzes viena no lielajām dienām, kad viņa devās pasaulē. Terēze pirms savas 3 gadu jubilejas pirmo reizi devās uz lielo kino. Kaut arī uz biļetēm uzrādīts, ka līdz 7 gadu vecumam filmiņu neiesaka, es tomēr nolēmu riskēt un kopā ar lielo brāli un viņa draugu nolēmu vest arī mazo princesi.

Protams, jāsapucējas, jo gājieni tautiņās jau nav tik bieži:) Svētais popkorns un kolas pirkšana Forum Cinemas gan izpalika, jo bijām jau iepriekš lielveikalā iegādājušies gan dzērienu, gan končas. Nu negribas man vēl 30 eiro par popkorna tūtām un neizdzeramām kolas turzām maksāt. Manuprāt, neatbilstoši cenai. Bet tas nu tā.

Un tā, pateicoties Māmiņu Klubam, mums bija izdevība noskatīties jauno fantāzijas  piedzīvojumu animācijas  filmiņu "Kubo un divas stīgas". Jau ar pirmajiem multenītes kadriem top skaidrs, ka filmiņas darbība norisinās senajā Japānā. Filmai viscaur vijas gan Japānas uzlēcošās saules simbols un kalni, gan origami māksla, kad visas filmas gaitā papīra gabaliņi tiek pārveidoti dažādās figūrās, kas atdzīvojas. Tāpat jau pašā sākumā skatītājs tiek iepazīstināts ar japāņu mūzikas instrumentu samisenu, ar kura palīdzību visas filmas gaitā ar lietām apkārt manipulē mazais zēns Kubo. Tāpat filma vēsta gan par samuraju drosmi, gan par vismaz 500 gadus vecu Japānas budistu tradīciju Bon festivālu, kad tiek pieminēti seno senču gari. Filmiņa ļoti izglītojoša, jo, protams, ne visu lielie puikas zināja, tāpēc pēc tam bija jāpārrunā, jāizstāsta (labi, ka pati daudz ko esmu lasījusi par Japānas vēsturi).

Filmas darbību nepārstāstīšu, taču tās darbība ir gana spraiga-uz ekrāna notiek cīniņi starp labajiem un ļaunajiem. Brīžos, kad gandrīz vai uz ekrāna atdzīvojās kāds tēls,  mazā ieķērās manā kājā, ierāpās klēpī vai apķērās ap kaklu:) Diezgan bailīgi tādam mazam cilvēciņam, jo visu pavada arī skaļa mūzika vai cīniņu skaņas. Daudz arī tumsas un ēnau. Man vispār tehniskais risinājums likās ļoti interesants. Es nezinu, vai tas ir kas jauns, bet likās patiešām neredzēts veidš,skā viss salikts kopā. Filmas beigās arī redzējām kadrus no tā, kā ticis veidots viens no filmas centrālajiem briesmoņiem. Ļoti interesanti, tāpēc neatstājiet zāli, tiklīdz sāk slīdēt pirmie kadri:)

Jauka multfilma, kas atgādinās par ģimenes vērtībām, par drosmi, par spēju saskatīt neredzamo un izdomāt neesošo. Par stāstiem un stāstniekiem. Par to, ka tā īsti mēs nekad nesamierināmies ar tuvinieku zaudējumu. Filmiņa ļoti piesātināta, kur paspēsiet izjust gan bailes, gan sajūsmu, gan sentimentu un mīlestību. Ar katru kadru tēls kļūst par kaut ko citu, jo ne viss ir tā, kā izskatās sākumā. Izglītojoša un interesanta. No sirds iesaku aiziet noskatīties!!!

Arī puikām patika, kaut katrs tomēr filmas centrālo domu bija izpratis pa savam. Un kurš gan ir teicis, ka tā nav pareizi? Tāpat arī mazā princese teica, ka "bija forši, nākšu atkal". Nu ko darīt? Būs jāpilda vēlēšanās:) 

P.S. Titulfoto no Screencrush.com