Puzuri - skaisti, pašu veidoti Ziemassvētku rotājumi

Arī mēs, Māmiņu Klubā esam reiz jau stāstījuši par puzuru veidošanu. Svētki jau tepat, un gribam atgādināt - puzuru veidošana ir viena no senākajām latviešu tautas tradīcijām. Tā izgatavošanai vajadzīgi 12 vienāda garuma niedru posmi, ko saver romba figūras veidā. Tehnoloģija nav sarežģīta, taču smilgu posmu vērējiem prasa lielu pacietību un uzmanību.

Kā sākt gatavot puzurus

Niedres sagriež ar asu nazīti, jo, griežot tās ar šķērēm, niedres sadalās un tādas puzura izgatavošanai vairs nav derīgas. Izvēlēto dzijas diegu, kurā vērs smilgas posmus, jānogriež tik garu, cik gari ir visi 12 niedres posmi. Kad ir uzvērti pirmie četri niedres posmi, tos ar diegu sasien kopā, tad uzver vēl divus posmus un sasien kopā. Tā rīkojas, kamēr savērti visi 12 posmi. Divus augšējos trijstūrus, sasien kopā, tāpat dara ar abiem apakšējiem trijstūriem. Tad mazais puzurs ir gatavs rotāšanai. Savukārt kopā sasieti seši pamatpuzurīši veido zvaigznes formu.

Puzuri (pūzuri, lukturi, krīģi, spurguļi, krīži) ir salmu un niedru pakaramie pušķojumi, kas pazīstami visā Latvijā. Nosaukumos vērojama liela dažādība, taču ne vienmēr tā saistīta ar formu dažādību. Puzurus gatavo no stiebraugu savērumiem, papildinot tos ar citiem rotājošiem elementiem: ēveļskaidām, dzīpariem, putnu spalvām, lupatiņām, papīriņiem. Puzurus diegā vai zirga astrā pakar pie griestiem, lai gaisa strāvas iedarbībā tie lēni grieztos. Tautā tic, ja puzurs negriežas, tādās mājās kāds mirs.

Latgalē pazīst puzurus, bet krīģus un lukturus – Kurzemē. Puzura jeb krīģa izgatavošanu sāk ar vidusdaļu. Ņem 12 vienāda garuma salmu, saver uz grodi savīta pavediena. Lieto linu, kokvilnu, jo tā neplēš salmus. Vispirms četrus salmus saver lokā, pārējos pēc tam saver no stūra uz stūri, veidojot daudzskaldni. Pēc tam līdzīgā veidā pagatavo mazākus daudzskaldņus, kurus piekar pie lielā. Savienojumu vietas izrotā ar papīra pušķiem, lentēm, dziju, ēveļskaidām. Daudzskaldņus var veidot ar 6 vai 8 stūriem. Reizēm lielajā daudzskaldnī mēdz iekārt vienu vai vairākus mazākus daudzskaldņus.

Krīģi jeb lukturi ar putniem sastopami Kurzemē, Tukuma un Kuldīgas pusē. Latgalē lukturus gatavoja no krāsotām niedrēm un papīra pušķiem. Kāzu godos šādā lukturī dedza sveces.

Puzuri, kuru viduci veido kartupelis, sastopami visā Latvijā. Tos sauc arī par saulītēm. Kartupelī var sadurt salmus, niedres, salmenes, skaliņus un izrotāt tos ar lupatiņām, spalvām, dzīpariem. Puzuru gatavojot, diega galā piesien mazu tapiņu, kas neļauj diegam izvilkties laukā no kartupeļa. Vidzemē mēdz sadurt kartupelī salmus ar vārpām galos. Kurzemē savukārt kartupelī tiek sprausti skaliņi, kuriem galā piesieti zosu spalvu pušķīši.

Valgi

Salmu valgus gatavo no 3 - 4 cm garumā sagrieztiem salmiem un krāsainām lupatiņām, saverot tos pārmaiņus citu aiz cita. Salmi labāk padodas griešanai, ja tos iepriekš 30 minūšu izmērcē ūdenī. Salmu posmu vietā var lietot arī zosu spalvu gabaliņus. Šādus valgus var satīt kamolos un uzglabāt līdz nākamajiem godiem. Kā starpformas tiek lietotas arī pīlādžu ogas, ozolu zīles un balti izmērcēti zirņi, saverot tos diegā dažādās variācijās.

Važas

Salmu gredzenu važas labi pazīstamas, un tās gatavo no karstā ūdenī izmērcētiem, plakani saspiestiem rudzu vai kviešu salmiem. Arī važu līkumiņus izgatavo no mērcētiem saspiestiem salmiem, veidojot apmēram 3 cm platu važu.

Valgus un gredzenu važas izkar krustām šķērsām pie griestiem, citreiz starveidīgi no griestu vidus uz sienām. Līkumiņi un robiņi tiek kārti virs logiem, līču loču piestiprinot tos pie sienām.

Saulītes un zvaigznītes

Saulītes gatavo no nesaspiestiem salmiem un kartona ripas. Salmus sagriež vienādā garumā un pielīmē citu pie cita uz kartona ripas. Šīs saulītes pakar pie egļu vai paegļu zariem, piekar pie sienas, pie lukturiem. Zvaigznītes veido tāpat, tikai izmanto dažādu garumu salmus.

Putni

Pušķošanai domātie putni ir brīvas iztēles radīti. Tos veido no tukšām olu čaumalām un vistu vai zosu spalvām. Čaumalā izdur caurumus un ar diega palīdzību ievelk tajos sasietus spalvu kušķīšus.

Citviet Latvijā putnus izdrāž no koka – tādi kalpo gadiem. No priedes koka un skaliņiem pagatavotie putni tiek saukti par spurguļiem. Vidusdaļai un galvai ņem koka gabaliņu, bet spārnus un asti veido no robotiem skaliņiem. Dažreiz putniem vidusdaļa gatavota no mērcētiem plakaniem salmiem, veidojot apjomīgu pinumu, kam pievienoti spārni un aste no robotiem skaliņiem vai salmiem. Putni parasti tiek pakārti diegā, lai tie brīvi kustētos. No čaumalām veidotos putnus lieto arī puzuru papildināšanai.

Ķisti

Ķists ir saglabājies Lejaskurzemē, Liepājas pusē. Ķists – siets, ko lieto graudu izkratīšanai no salmiem. Šī piebilde izskaidro pušķojuma nosaukuma izcelsmi. Ķistu veido no pītām salmu plāksnēm, kas piekārtas cita pie citas. Augšējā plāksne ir četrstūraina un lielāka nekā pārējās. Šīs plāksnes katram stūrim tiek piekārts mazāks četrstūrains vai sešstūrains pinums un katram no tiem – vēl mazāks. Visas plāksnes tiek savienotas ar diegiem, kam uzvērti zosu spalvu stiebriņi, starp kuriem ievērtas krāsainas lupatiņas. Arī ķistu piesien pie griestiem tā, lai tas brīvi grieztos.

Ja jūsu istabā godos karāsies puzurs vai ķists un lēni griezīsies, jūs varēsiet secināt, ka telpā ir teicama gaisa cirkulācija un izlīdzināts enerģijas lauks, tāpēc jums paredzams ilgs un laimīgs mūžs.

Vai esat kādreiz gatavojušas puzurus?

Māmiņu Klubs