Podiņmācība, uzsākot bērnudārza gaitas

Podiņmācība, uzsākot bērnudārza gaitas

18. Jun 00:05 Māmiņu klubs Māmiņu klubs

Tā kā bērns savas gaitas pirmsskolas izglītības iestādē uzsāk pārsvarā no pusotra līdz trīs gadu vecumam, tas sakrīt ar laiku, kad vecāki bērnu vēlas atradināt no autiņbiksītēm un iemācīt iet uz podiņa. Fizioterapeite Klaudija Hēla konsultē, ko ņemt vērā podiņmācības jautājumos, uzsākot bērnudārza gaitas. Plašāka informācija pieejama grāmatā “Atvadas no autiņbiksītēm”, kas pieejama arī Māmiņu klubā.

SEMINĀRS: Atvadas no autiņbiksītēm jeb podiņapmācības ABC

Bērna fiziskās iespējas un vēlmes

Klaudija Hēla norāda, ka podiņmācības apguvi vecāki bieži vien mēdz sasteigt, vēloties ātrāk bērnu atradināt no autiņbiksītēm. Tomēr jārēķinās, ka bērnam fizioloģiski vispirms ir jāsaprot, kas notiek ar viņa ķermeni un jāmāk to kontrolēt, lai viņš varētu apgūt podiņmācību. Tikai no divu gadu vecuma bērnam attīstās tā smadzeņu daļa, kas atbild par to, ka cilvēks saprot, ka viņam gribas nokārtoties, ka tas ir jāaiztur, jānokļūst vietā, kur to var izdarīt un vēl jānoģērbjas un tikai tad var nokārtoties. Viss pārējais ir nosacījuma refleksu izstrādāšana un gadījuma noķeršana. Tāpat vēlams, ka uz podiņmācības laiku bērns jau var ar vārdiem izteikt, ko grib darīt.

Tāpēc fizioterapeite uzskata, ka ātrāk par pusotru gadu bērnam nav vajadzības piedāvāt iet uz podiņa, jo visam savs laiks. Protams, ja bērnam no rīta pieceļoties, viņš regulāri uzreiz nokārtojas autiņbiksītēs, tad viņu var uzlikt uz podiņa, lai parādītu, ka nokārtoties var arī tā. Bet ja nav tāda regulāra vēdera izeja vienā laikā, tad uz to nevajag saspringt. No 1, 5 gadu vecuma podiņš vai paliknis var stāvēt tualetē un vecāki var piedāvāt to izmantot. Nav nepieciešamības visu laiku prasīt bērnam, vai viņš grib iet uz tualeti. Citādāk var sanākt, ka vēlāk, lielākā vecumā, vēl arvien vecāki prasa savam bērnam, vai viņš negrib iet uz tualeti. Tā kā viss pārējais, arī šeit būtu svarīgi, lai bērns saprot, ka viņam tas ir nepieciešams, nevis mums pieaugušiem.

Mūsdienās vairs nav obligāta prasība, ka bērnam, aizejot uz bērnudārzu, ir jāmāk pašam iet uz podiņa, bērns to var iemācīties arī dārziņā, redzot, ka citi bērni iet uz podiņa un ar interesi vēloties darīt tāpat. Turklāt bieži bērniem patīk process, kad, izlejot savu podiņu lielajā podā, var nolaist ūdeni. Arī dārziņā, kamēr bērns apgūst podiņmācību, viņš var lietot podiņmācības autiņbiksītes, kas ir ērtas, zem apģērba ir nemanāms, turklāt, bērns pats tās var novilkt un uzvilkt. 

Psiholoģiskā gatavība un jauna vide

Var būt tā, ka pirms dārziņa, bērns jau ir apguvis podiņmācību, bet, sākot iet dārziņā, viss sasniegtais uz laiku apstājas. Der padomāt, kāpēc tā notiek, varbūt tomēr šis process ir uzsākts par ātru. Bet ja liekas, ka viss noticis laicīgi un bērniņš pats labprāt gāja uz podiņa, tad ja iemesls nav fizioloģisks, iespējams bērns vēl nebija gatavs uzsākt bērnudārza gaitas. Tā kā pārsvarā pusotra gada vecumā, kad vecākiem ir jāatgriežas darba dzīvē, bērnam tiek sameklēta auklīte vai viņš uzsāk bērnudārza gaitas, tad bērnam ir psiholoģisks pārdzīvojums. Visas sasaistes, kas viņam bija svarīgas, viņa galvenā persona, kas bija mamma vai tētis, ir pazudis. Ļoti bieži pat bērni tādā vecumā nerunā, viņi pat nevar izteikt vārdos, ka viņam ir grūti, ka viņš negrib, un bet viņam kaut kā ar to ir jātiek galā un tad viņi to parāda ar savām fizioloģiskajām vajadzībām – neēst, nokārtoties biksēs un tā tālāk.

Vēl viens iemesls, kāpēc bērniņš ar atsākt nokārtoties autiņbiksītēs, var būt vēlme pievērst pieaugušo uzmanību, kas protams, ir ļoti efektīvs veids, kā to izdarīt. Ne vienmēr bērns tā dara, jo cieš no uzmanības trūkuma, bet gan vienkārši tāpēc, ka bērns ir atklājis, ka tas ir ļoti efektīvs līdzeklis vecāku uzmanības pievēršanai.  Jebkurā gadījumā bērnam noteikti ir svarīgi, ka vakarā viņš var dzīvoties ar vecākiem, ka vecāki ir pieejami, jo jau tik ilgu laiku viņš dārziņā ir pavadījis bez viņiem. 

Jāņem vērā, ka dārziņa vide bērnam pēc būtības ir pilnīgi jauna vide, kad iepriekš apgūtais paliek otrajā plānā vai kad ir jāiemācās visas lietas pagūt un nokontrolēt. Tāpēc tas, ka bērnam, aizejot uz dārziņu, rada problēmas ar nokārtošanos, var nebūt regress, bet drīzāk bērns beidzot saprot, ka viņš pats to dara un kontrolē. Sākumā tas viņam vienkārši vēl ir grūti, kā jebkura jauna lieta, ko bērns iemācās. Tāpēc vispirms viņš to dara retāk un tad arvien biežāk un biežāk.

Ar prieku, īstajā brīdī

Galvenais, lai podiņmācība vairāk sagādā patīkamus, nevis nepatīkamus brīžus. Ja rodas problēmas, ir iespēja atlikt to uz vēlāku laiku, iespējams bērniņš pats ar laiku to vēlēsies darīt. Ja vairāk kā divas nedēļas podiņmācība vairāk neizdodas nekā izdodas, var uz kādu laiku uztaisīt pauzi, ņemot vērā, ka bērns kādu iemeslu dēļ tam vēl nav gatavs.  Un kad mazais un vecāki vēlreiz būs gatavi iepazīstināt ar podiņu, darīt to lēnām, bez steigas, bez kaunināšanas un nosodījuma - ar prieku, īstajā brīdī. 

SEMINĀRS: Atvadas no autiņbiksītēm jeb podiņapmācības ABC