Negribu! Nedarīšu! Kā izdzīvot šo bērna vecuma posmu?

“Aug buciņš, aug radziņi,” varētu teikt par trīsgadniekiem, kuriem par visu ir savs viedoklis un viņi bez liekas domāšanas paziņos, ja kaut ko negrib, nedarīs. Cilvēki no malas, nezinot, ka tas ir pavisam normāls trīsgadnieka attīstības posms, mēdz teikt, ka bērnus esam izlutinājuši, taču labi apzināmies, ka tā nav.

Trīsgadnieka periods ir sarežģīts, un vecāki tā laikā pirmo reizi sastopas ar sava bērna raksturu. Kā rīkoties, lai mazinātu sarežģītās rakstura izpausmes?

Atkarībā no bērna individuālajām īpašībām, trīsgadnieka krīzes var ilgt no vairākām nedēļām līdz pat gadam. Tikpat labi var gadīties situācijas, kad nekā no tālākminētā sava bērna raksturā nenovērojat. Trīs gadu vecumā:

• Par galvenajiem vārdiem ikdienas sarunā var kļūt atbildes – NĒ, NEGRIBU, NEDARĪŠU.
• Bērns uz pieaugušā lūgumu var atbildēt ar nepaklausīšanu, trokšņošanu.
• Tiek pārkāpts noteiktais režīms un uzvedības noteikumi.
• Vēlme visu izdarīt pašam, arī izlemt un pieņemt lēmumus pašam.
• Agresijas uzplūdi pret mīļākajām rotaļlietām, arī tuvākajiem.

Trīsgadnieka krīzes cēloņi

Šajā vecuma posmā bērns sevi attīsta kā neatkarīgu personību, ne velti dažkārt trīsgadnieka krīzi sauc arī par atdalīšanos no mammas.

No vienas puses, šajā vecumā tiek ielikts spēcīgs pamats bērna raksturam, jo bērns sāk vairāk apzināties savas vēlmes, panākt to īstenošanu, bet no otras puses šis periods ir arī vecāku pacietības un noteikto robežu pārbaudes laiks.

Ja iepriekš brīžos, kad bērnam radās histērija, atlika vien pievērst viņam uzmanību, lai tā tūlīt pat pārietu, trīsgadnieka krīzes periodā ar to vien nebūs līdzēts.

Kā pārvarēt trīsgadnieka krīzi?

• Nosakiet striktus nosacījumus, kuri ir saistoši vienmēr bez izņēmuma. Piemēram, viens pats nedrīkst šķērsot ielu, nedrīkst aiztikt tēta datoru vai ņemt mammas telefonu. Nosacījumiem jābūt definētiem strikti un īsi, bērnam saprotami.
• No ikdienas izslēdz nevajadzīgus ierobežojumus, ja vien tie neietekmē bērna veselību, dzīvību vai arī citu brīvību. Piemēram, ļauj trīsgadniekam pašam izvēlēties apģērbu bērnudārzam, pašam no kopējā trauka sev uzlikt uz šķīvja salātus vai arī dārzeņus.
• Māci bērnam izteikt savas negatīvās izjūtas. Piemēram – nākamreiz tu mammai nevis metīsi ar karoti, bet gan pateiksi – es esmu uz tevi dusmīgs.
• Demonstrē dažādas metodes, kā vislabāk nomierināties. Piemēram, dziļi ieelpot un izelpot, skaitīt līdz 5 vai arī saplēst papīra lapu.
• Parādiet bērnam dažādas uzvedības stratēģijas konfliktos. Ir svarīgi, lai bērns ne tikai zinātu, kāda ir uzvaras saldā garša, bet arī zinātu, ko nozīmē rast kompromisu vai zaudēt.

Sadarbojoties bērns sāks labāk izprast savu emocionālo stāvokli un apzināsies pieņemamās izturēšanās, kā arī neatkarības robežas. 

Trīsgadnieka krīze ir bērnam vajadzīgs attīstības posms. Ja spēsiet nospraust robežas, palīdzēt bērnam sevi apzināties un paši nezaudēsiet pacietību, jums viss izdosies!