Sākšu ar nelielu stāstu par to, kāpēc gribējām izmēģināt Мӧller`s želejas zivtiņas!

Uz testēšanas brīdi Timuram palika 3 gadiņi.

Vitamīns D tika lietots pilieniņos. Pret tiem bērns izturējās neitrāli.

Šajā mācību gadā Timurs uzsāka gaitas dārziņā un sāka ļoti daudz slimot. Dienas, ko viņš aizvadījis dārziņā, var saskaitīt uz pirkstiem.. Rudenī bijām arī slimnīcā, kur viņš nokļuva pat 2 reizes.

Pēc tam mums tika ieteikts mājas režīms, lai imunitāte pagūtu atjaunoties. Pēc 3 mēnešiem atsākās dārziņa gaidas. Bija janvāra beigas un bērns uz dārziņu gāja vien pusotru nedēļu un atkal saslima. Šķita, ka tā ir vienkārši saaukstēšanās, bet pēc tam viss izvērtās vēl trakāk - klepus un iesnas apmēram mēnesi.Antibiotikas, aizvien jaunas zāles, kas tomēr klepum nepalīdzēja. Un tikai pēc mēneša klepus sāka mazināties. Bērns bija ilgi slimojis, negāja uz dārziņubija lLieldienas, svētki un bērns atkal saslima un klepus atkal atgriezās kopā ar aizliktu degunu..

Ap piekto dienu, kad joprojām bija temperatūra 39 grādi, sākām iet kārtējo antibiotiku kursu un beidzot tikām vaļā arī no klepus un iesnām.

Kad sākām lietot Mollers zivtiņas, Timurs bija vesels aptuveni 2-3 nedēļas. Bija nelielas iesnas, bet tas tā. Pamata iemesls, kāpēc pieteicāmies testam, bija vēlme uzlabot bērna imūnsistēmu. Kā arī vēlme paaugtināt bērna uzmanības spējas, jo viņš līdz šim mierīgi varēja atsisties pret stenderi un nepamanīt, ka durvis ir turpat blakus.

Arī ārsts ieteica lietot D vitamīnu, un lai gan lietojām to pilienos, gribējās pamēģināt ko jaunu.

Uzminiet, kas mums sanāca?

Sākšu ar bērna reakciju. Bērns zivtiņas sāka lietot 27.04., trīs gadiņi palika nākošā dienā, nogaršojām zivtiņas mašīnā. Bērns apskatīja kastīti, pastāstījām, ka tajā ir tādas īpašas zivtiņas - konfektītes.

Uz piedāvājumu nogaršot bērns attiecās pozitīvi. Paņēma zivtiņu un ielika mutē, košļāja to, paņēma kastīti un prasīja vēl. Tad es sapratu, ka dienas deva taču ir ierobežota, izlasīju, ka tās var lietot vien 2 reizes dienā. Devām vienu vakarā, vienu no rīta. Bet pirmajā reizē bērns apēda gan par rītu, gan par vakaru. Protams, ar divām viņam bija par maz, nācās paskaidrot, ka nākošā zivtiņa būs rīt. Kastīti mājās nācās noslēpt, lai bērnu lieki nekacinātu.

Godīgi sakot, zinot savu bērnu, baidījos, ka zivtiņas viņam apniks, tāpat kā daudz kas cits, arī runājot par ēdienu, viņam nav nekas tāds, kas ļooti garšotu, bet zivtiņas tiek ēstas jau 2 nedēļas un pat līdz šim, viņš tās ēd ar lielu baudu.

Piemēram, vakar no rīta, lai pamodinātu bērnu, nācās piedāvāt zivtiņu, un tad gan bērns uzreiz izlēca no gultas un aizskrēja uz virtuvi, lai gan pirms tam negribēja mosties un ģērbties.

Jā, un starp citu, mums ir bijusi jau pieredze ar vitamīnu lietošanu tablešu veidā, bet diemžēl, tā nebija īpaši veiksmīga. Apēsts pirmais vitamīns, bet nākošajā dienā Timurs jau izrāda, ka nevēlas.

Kā garšo šīs zivtiņas, es nepateikšu, jo pati tās nenogaršoju, bet zinu, ka tām jābūt garšīgām. Smarža ir ļoti patīkama. Man šķita, ka tās smaržo kā DOnalda Daka košļenes ar apelsīnu piedevu no mūsu bērnības.

Secinājumi pēc 2 nedēļām. Runājot par veselību, mēs jau 2 nedēļas ejam uz dārziņu, un tik ilgi tas vēl nav bijis iepriekš. Kad dēlas sāka lietot zivtiņas, viņam bija nelielas iesnas, bez sarežģījumiem, bet vienkārši tecēja deguns. Pirmās nedēļas beigās iesnas pazuda. Lai gan agrāk mums iesnas nereti pārvērtās globālā problēmā. PRotams, nevaru apgalvot, ka tas noticis saistībā ar laikapstākļu uzlabošanos vai zivtiņu lietošanu, bet tās arī noteikti palīdz.

Kaut ko par bērna uzmanības noturību pateikt ir grūti, jo, kad viņš bija mājas režīmā, es jau zināju par katru nobrāzumu, zilumu visu, bet dārziņā mani par to visu tik smalki neviens neinformē, un pati neesmu neko tādu manījusi.

Noslēgumā vēlos pateikties MK par šo brīnišķīgo iespēju iepazīties ar kaut ko jaunu, un kaut ko tādu, kas mūsu mājā, pavisam noteikti, atgriezīsies!

Ar cieņu,

Nataša (Timura mamma)