Lai bērnam nebūtu bail no ārsta, arī pašam vecākam jābūt mierīgam

Kā tavs bērniņš uztver došanos pie ārsta vai analīžu nodošanu? Sarunā ar Māmiņu Klubu Centrālās Laboratorijas māsa Aigija Birģele uzsver, ka ļoti svarīgi, lai paši vecāki pirms vizītes būtu mierīgi.

Viņa norāda: “Ja bērns sajutīs, ka vecāki ir mierīgi, arī viņš pats būs mierīgs. Ne mazāk svarīgi, lai medmāsa būtu smaidīga un atrastu kontaktu ar bērnu, pirms tam soli pa solim izstāstot, kas tiks darīts.” Aigijas Biģeles stāstīto papildina psihoterapeite Diāna Zande, uzsverot, ka vecākiem jau no pirmajām bērna dzīves dienām jādomā par to, kāda ir viņu attieksme pret ārstiem un cik ļoti viņi no tiem baidās.

Pavisam mazi bērni neizjūt bailes, taču aptuveni septiņu mēnešu vecumā tās parādās un ir gluži kā veselīgas lēciens attīstībā. “Augot daži bērni kļūst drosmīgāki, bet citi – mazāk drosmīgi, tas atkarīgs no individuālās galvas smadzeņu attīstības un uzbūves,” tā kognitīvi biheiviorālā psihoterapeite Diāna Zande. Viņa norāda, ka aptuveni trīs gadu vecumā ļoti daudziem bērniem attīstās baiļu vecums, kas ilgst līdz septiņu vai astoņu gadu vecumam. “Ja bērns šajā vecumā baidās no zirnekļiem, kukaiņiem vai miličiem, tas ir normāli. Vienā brīdī bērns var baidīties arī no cilvēkiem baltos virsvalkos un ārstiem, adatām, taču šīs bailes vēl vairāk var pastiprināt vecāku reakcija,” uzsver D. Zande. Šī iemesla dēļ vecākiem jau no bērna pirmajām dzīves dienām jādomā par savu attieksmi, lai šīs bailes nenodotu bērnam. Ne mazāk svarīgs aspekts ir arī tas, ko vecāki bērnam teikuši, piemēram, iespējams, biedējuši, ka ārsts iešpricēs, vai arī paši paniski centušies iestāstīt, lai tikai bērns nebaidās. 

Kognitīvi biheiviorālā psihoterapeite Diāna Zande norāda: “Vecākiem nevis jācenšas bērnam iestāstīt, lai viņš nebaidās, bet gan jāskaidro, ka dosities pie ārsta, kurš apskatīs, varbūt pieskarsies. Vizīti pie ārsta jāpārvērš no bailēm par piedzīvojumu!”