25.04 17:00-18:30
Pieteikties
Brīvo vietu skaits: 11
Man šķiet, ka sarunas par pirmsskolas izglītības pedagogu atalgojumu ir bezgalīgs stāsts. Valdība tikai sola un sola, bet beigās lielākoties parāda pigu. Ja vēl bērnudārzu audzinātājas vēl saņem kādu nebūt algas pielikumu, tad auklīšu atalgojums, neskatoties uz viņu daudzajiem pienākumiem un atbildību, ir smieklīgs. Tāpēc iestādēs bieži vien strādā tādi cilvēki, kuriem darbs ar bērniem ir nevis sirdslieta, bet gan tie, kurus citur nekur neņem. Vismaz tāda sajūta rodas, klausoties draudzeņu stāstus par to, kādas auklītes un audzinātājas ir viņu bērnudārzu grupiņās.
Mammas bieži vien ir apņēmības pilnas iet pie vadītājas sūdzēties un meklēt taisnību, bet ko vadība? Tikai noplāta rokas un saka, ka par tādu atalgojumu diemžēl savādākus cilvēkus neizdodas atrast. Vakanču ir, bet nav kas strādā. Tāpēc aktuāls kļūst jautājums - ko darīt? Samierināties, ka uz bērniem kliedz, pārkāpj viņu tiesības, jo citu darbinieku nav, vai arī iet cīnīties par taisnību un varbūt palikt bez audzinātājas vai auklītes? Kā darītu jūs? Kura ir tā robeža, kad uzskati, ka ir jāiet sūdzēties vadībai, un kad - vēl var paciesties?
Nesen runāju arī ar kādu māmiņu, stāstot pieredzēto. Stāsta saīsinātā versija šāda - katru reizi, kad dodos uz dārziņu pakaļ savai meitai, dzirdu, kā blakus grupiņā audzinātāja kliedz uz bērniem. Vienmēr! Skaļi, dažkārt arī ar rupjākiem vārdiem. Un viņa necenšas sevi apslāpēt arī tad, kad bērniem atnākuši pakaļ vecāki. Ko darīt? Mana draudzene saka, ka jāiet sūdzēties pilnīgi vienmēr, kad dzirdi, ka kāds no darbiniekiem kliedz uz bērniem, neatkarīgi, vai tie ir mūsu grupiņas bērni, vai arī citi. Kā darītu jūs? Jauktos iekšā citu grupiņu darbā, pat ja vecāki ir redzējuši un zina, ka audzinātājai ir šerpāks raksturs un viņa kliedz uz bērniem, vai paliktu stāvam malā?
Vienalīdzība, protams, maksā dārgi, tāpēc jautājums - kad ir mirklis iesaistīties, kad- pastāvēt malā?
Interesanti vai komentētāja, kas ieska neskatīties kritiski, jo bērns varbūt podus gāž, vai pati arī noskatītos, kā uz savu bērnu kliedz? Pastāvētu vēl pagaidītu, kad beidz?!
Un vai tas, ka strādā tādu darbu nozīmē, ka pret bērniem var tā izturēties, tomēr var meklēt vēl ko sliktāku vai vispār neko nedarīt, ir taču iespējas un nevajag teikt, ka Latvijā nopelnīt nevar.
Noteikti jāziņo vadībai + arī pašvaldībai par šo, īpaši, ja vadībai ir ziņots. Nu es vismaz noteikti tā darītu, neatkarīgi mana bērna grupa vai cita, jo savs bērns taču var nokļūt pie tādas nelīdzsvarotās grupiņā.
Parasti saka, ka nevajag palikt vienaldzīgam, ja redz vardarbību ģimenē, bet kur paliek par šādu iestādi, kas var atstāt traumu bērnam, tomēr viņam tur jāpavad lielākā dienas daļa...
Bērni ir tikai bērni, nevar gaidīt bezierunu paklausību bez podu gāšanām, tas nedod tiesības kliegt uz svešiem bērniem.
Nu apsaukat gan nevajadzetu. Bet citos gadijumos, piemeram, ja tavs engelitis podus gaz, varbut tik kritiski nevajag uz to skatities. Es vispar apbrinoju, ka ir vel kas strada tik nenormali morali un fiziski smagu darbu par cilvekam necienigi zemu atalgojumu.
Neesmu zvanījusi varas iestādēm tikai vienā gadījumā, jad sapratu, ka pastāv liels apdraudējums man.
Jāiesaistās vienmēr! Ja ir vardarbība pret bērniem, var zvanīt arī policijai! Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijai, centram!
Un, ko Jūs darītu, ja pagalmā dzirdētu kā uz balkona izmests bērns kliedz, lai to ielaiž dzīvoklī? Paliktu vienaldzīga?
Arī audzinātājas kliegšana dara pāri mazajiem!