Kāpēc bērns tik bieži slimo?

12. Apr 00:00 Māmiņu klubs Māmiņu klubs

Vai tev ir pazīstama situācija, kad bērns atkal un atkal slimo, un šķiet, ka slimošana ir kā noslēgts aplis, no kura nevar nekādīgi izrauties, lai arī cik veselīgu uzturu lietotu, lai arī cik ļoti censtos rūdīties un sportotu? Klepus, iesnas, galvassāpes, temperatūra, un tā atkal no sākta gala. 

Izrādās, šādos gadījumos var piesaukt daudz dzirdēto teicienu, ka viss sākas galvā, jo, kā izrādās, tieši dažādas sajūtas, domas un izjūtas var būt tās, kas raisa kārtējo slimības simptomu.

Fokusējamies tikai uz fizisko simptomu

RSU Psihosomatikas klīnikas virsārsts, ārsts-psihoterapeits Artūrs Miksons skaidro, ka smadzenes reaģē vienmēr, kad kāds dara pāri, apsmej, mājās varbūt vecāki neuzslavē, nepieņem, nesarunājas vai atstumj. "Ja šajā brīdī ir jāapspiež kādas izjūtas un nedrīkst runāt, organismā tiek atrasts vājais punkts, kur izpaužas endokrinoloģija," norāda speciālists. Viņš teic, ka vienam var rasties izteiktas sirdsklauves, citam tās būs galvassāpes, elpas trūkums, vēdersāpes vai locītavu sāpes. Gadījumos, kad ir saspringums, lielai daļai cilvēku sāk izpausties vēdersāpes vai galvassāpes.

Atšķirībā no pieaugušajiem, bērni bieži vien paši nespēj daudzus emocionālos konfliktus atrisināt, jo tos radījuši vecāki. "Bērns cenšas tik ārā no vides, kurā aug, un dažkārt tas viņam arī izdodas, un tad rodas pozitīvie stāsti, ka atrasta atbalsta persona, bērns iesaistījies sportā, pēkšņi atradis kontaktu ar vecākiem un var viņiem visu izstāstīt," stāsta A. Miksons, piebilstot, ka šādās situācijās notiek mijiedarbība un simptomi pazūd, taču visbiežāk tā nenotiek. Ja neattīstās pozitīvais scenārijs, turpina eksistēt emocionālais pārdzīvojums un vecāki turpina fokusēties uz fizisko simptomu, kuram netiek rasts iemesls. Ārsts piemetina, ka ir liela varbūtība, ka neapzinātā veidā fiziskais simptoms palīdz no situācijas izkļūt vai arī no tās gūt kādu labumu. Piemēram, uzmanību vai atbalstu, kas bez simptoma nebūtu iespējams.

Svarīgākais - ar bērnu sarunāties

Līdz ar bērnudārza gaitu uzsākšanu, slimošana aktualizējas ļoti daudziem bērniem, ko RSU Psihosomatikas klīnikas virsārsts Artūrs Miksons skaidro kā normālu parādību, jo sākas dažādas somatizācijas, ko izraisa pēkšņa vides maiņa: "Parādās sveša tante, citi ņem nost mantas, šķiet, ka mamma atved uz svešu vietu un atstās te uz mūžīgiem laikiem. Rodas stress un jūties pamests." Šādos gadījumos stresa hormoni izdalās tik daudz, ka bērni ir uzņēmīgāki pret infekcijām - tek deguns, sāp vēders. A. Miksons uzsver, ka tas viss ir pavisam normāli, taču svarīgākais ir, kā šajā gadījumā reaģē mamma - vai viņa bērnu atstāj mājās, vai arī aizved uz bērnudārzu. Pēc ārsta teiktā atklājas, ka patiesībā ir mazsvarīgi, kurš no variantiem tiek izvēlēts, jo svarīgākais ir, vai mamma ar bērnu runā, un ar bērnu runā ja no mazām dienām, savstarpēji daloties, kā jūtas viņš, kā jūtas vecāki. 

Speciālists novērojis, ka gadījumos, kad vecāki ar saviem bērniem sarunājas, bērni praktiski nemaz nesomatizē, un tas notiek vien reizēs, kad skolā vai mājās sakrājas pārāk daudz visa kā, taču šādas situācijas var būt arī pieaugušajam, kurš, piemēram, uzņēmies parāk daudz darbus.

"Ja vecāki saka, ka bērns padsmit gados nepārtraukti somatizē, tas nozīmē, ka vecāki ar savu bērnu nav jau kopš bērna kājas sarunājušies," kategorisks ir A. Miksons.

Var parādīties tiki

Viens no signāliem par spriedzi, var būt tiku parādīšanās. Kas tie ir? Capital Clinic Riga neiroloģe - pediatre Vizma Meikšāne skaidro, ka bērniem tiki novērojami bieži, tie izpaužas kā dabīgas kustības, taču ne piemērotā vietā un laikā. "Piemēram, bez vajadzības mirkšķina acis, sarauc plecus vai piekārto apkaklīti," piemērus min speciāliste, sakot, ka tā izpaužas iekšēja spriedze, kura realizējas bērna ķermenī. 

Ko darīt, ja novēro savam bērnam tikus? Ārste norāda, ka bērnu var novērot divas līdz trīs nedēļas, kuru laikā daļai šie simptomi pāriet paši no sevis, taču, ja līdzkustības ir ļoti daudz, speciālists var izrakstīt arī medikamentus. "Medikamenti ir īslaicīga terapija. Ar tiem var regulēt un nomierināt, taču, ja nemainīsies apstākļi, nebūs izmaiņu arī bērnā," teic V. Meikšāne.

Palīdzību var meklēt arī pie zirga

Zirgi un delfīni ir dzīvnieki ar visspēcīgāko biolauku, tāpēc, ja tiek meklēts veids, kā palīdzēt bērnam, var vērsties pēc palīdzības pie zirgiem, ar kuriem, lai sāktos nomierinošs un attīrošs efekts, nav vajadzības būt pat ciešā kontaktā. "Jāšana ar zirgu ir latvietim ļoti pieņemams meditācijas veids, jo, sēžot zirgā, mums ir jābūt šeit un tagad, nevaram domāt citas domas," uzsver Zirgzandaļu īpašniece Sandra Zaiceva, kura saka, ka zirgs ļoti labi "attīra galvu".

Apciemojot zirgu, jau pēc vienas nodarbības tiek novēroti uzlabojumi miega kvalitātē, ēstgribā un cilvēka stāvoklis kļūst mierīgāks. Protams, pēc viena apmeklējuma efekts nebūs ilgstošs, tāpēc ieteicams ieplānot regulāras 10 nodarbības. S. Zaiceva uzsver, ka ne vienmēr ir vajadzība pēc tieša kontakta ar zirgu un sēšanās zirga mugurā, jo dažkārt pietiekot vienkārši atbraukt, apsēsties un zirgus pavērot.