Kāpēc?

1. "Mammu, vai brālis brauks mums līdzi?

"Nē, viņš paliks mājās"

"Kāpēc?"

"Tāpēc, ka viņš ir piekusis."

"Kāpēc?"

"Tāpēc, ka brālis agri modās un jau daudz ir padarījis."

"Kāpēc?"

"Tāpēc, ka viņš ir čakls".

"Kāpēc?"

"Jo mēs viņu tādu audzinājām":D

"Kāpēc?"

"Jo slinkam būt nav forši."

"Kāpēc?"

"Tāpēc, ka slinkojot daudz nevar panākt".

Fuuuu, vairs nebija turpinājuma:D

2. "Re, kādas krāsainas lapas".

"Kāpēc?"

"Tāpēc, ka rudenī lapas kļūst dzeltenas, sarkanas, oranžas".

"Kāpēc?"

"Tāpēc, ka kļūst aukstāks un saulītes nav tik daudz."

"Kāpēc?"

"Tāpēc, ka mainās gadalaiki"

"Kāpēc?"

"Tāpēc, lai būtu interesanti":D

3. "Nāc, meitiņ, cepsim kūku"

"Kāpēc?

"Jo Tev tā garšo"

"Kāpēc?

"Tāpēc, ka esi saldummīle"

"Kāpēc?"

"Jo Tev garšo mūsu kūkas"

"Kāpēc?"

"Laikam tāpēc, ka mēs tās izcepam garšīgas"

"Kāpēc?"

"Mums, meitiņ, ir talants":)

Terēze ir bez 5 minūtēm trīsgadniece. Pēdējo nedēļu esmu pavadījusi, atbildot uz daudzajiem viņas uzdotajiem "kāpēc?" Brīžiem aptrūkstās idejas, ko atbildēt uz kārtējo "kāpēc".  Vidējais izskanējušais "kāpēc"uz iesāktu tēmu meitai ir apmēram 5, tad viņa jūtas saņēmusi atbildi. Protams, cenšos viņas interesi  neapslāpēt, neatbildot nemaz vai norūcot kaut ko nesakarīgu, taču brīžiem šķiet, ka viņa to "kāpēc" izsaka tikai inerces pēc:D 

Neatceros, cik ilgs šis kāpēcīša periods bija lielajiem bērniem. Nē nu, "kāpēc" jau izskan arī tagad, bet ne jau tik intensīvi un par absolūti visu. Lielo bērnu un pieaugušo izteiktie "kāpēc" ir pavisam citi "kāpēc":)

Lai nu kā, pirmā nedēļa mums ir pagājusi veiksmīgi, man pacietības pietiek, vēlmes skaidrot-arī, bet cik ilgi tā būs, nezinu, jo uz visiem "kāpēc" taču nav atbilžu. Vienkārši nav! :) Brīžiem nesaprotu, kā tie mazie pamanās uzdot tik it kā muļķīgus jautājumus (kaut jautājums pēc būtības tāds nevar būt), bet patiesībā nākas aizdomāties arī pašai-tik tiešām kāpēc? Nereti pieķeru sevi pie domas, ka kādu Terēzes uzdoto jautājumu savā galvā risinu ilgāk, kaut fonā skan jau jauni "kāpēc", uz kuriem steidzu atbildēt:)

Kā iet jums ar mazajiem Kāpēcīšiem?