Kādas ir latviskās Lieldienas?

Kādas ir latviskās Lieldienas?

20. Apr 00:00 Māmiņu klubs Māmiņu klubs

Latviešu folklorā rodamas daudz un dažādas tradīcijas, ieražas un ticējumi par to, kas jādara Lieldienās, lai labi satiktu ar kaimiņiem un lai mājās valdītu labklājība un pārticība.

Ko vēsta latviešu tautas ticējumi?

  • Lieldienās olas ir jāvāra katrai saimniecei, lai būtu laba satikšana ar saimi un kaimiņiem.
  • Ar Lieldienu olām saistās arī daudz ticējumu, piemēram, kas Lieldienu olas zags, tas paliks pliks kā Lieldienu ola.
  • Kas Lieldienu olas ēd bez sāls, tas visu vasaru melos.
  • Lieldienās jāēd tikai olas, jo kas daudz gaļas ēd, to visu gadu moka kukaiņi.
  • Ja Lieldienās ēd daudz olu, vistas labi dēj.
  • Nemiers un nesaticība valda tajās mājās, kur olu čaumalas nesargā un samin.
  • Lieldienās bērniem vajag ēst daudz olu, lai augtu apaļi kā olas.
  • Lieldienās olas vārot nedrīkst pūst uguni, jo tad olas plīst.
  • Ir arī šāds ticējums - jo vairāk olu bija saimniecei, jo vairāk nākamajā gadā vairojās lopi.
  • Savukārt Lieldienās ar olām jāiet "kauties" - kuram stiprāka ola, tas ilgāk dzīvos. Pirmajās Lieldienās sitas ar olas tievo galu, Otrajās Lieldienās - ar olas resno galu.

Kā krāsot olas dabīgi?

Sīpolu mizās krāsotas olas būs dzeltenas vai brūnas, bet brūnums kļūs vēl spilgtāks, ja pie sīpolu mizām pieliek kafijas biezumus, savukārt alkšņu mizas dod brūni iesarkanu krāsu, bērzu lapas, mētras, sūnas dod dzelteni zaļu, bet rudzu zāle - koši zaļu krāsu. Lai olas būtu raibākas, tās var vārīt krāsainās lupatiņās, vienā var iebērt putraimus, otrā ielikt kādu krāsainu dzīparu un notīt lupatiņu. Citām olām var pietīt bērzu lapiņas, egļu skujas un sūniņas vai mizas.

Latviskās Lieldienu tradīcijas

Tās ir cieši saaugušas ar kristīgajām tradīcijām. Olu mainīšanai un dāvināšanai Lieldienās ir ne tikai utilitāra, bet arī dziļāka jēga - tas kalpo labvēlības, simpātiju radīšanai. Obligāta prasība Lieldienu rītā ir agrā celšanās, kas garantē možumu un laimi visu gadu. Kurš pirms saules lēkta paspēs nomazgāties skaidrā avota ūdenī, tas visu gadu būs mundrs un jautrs. Mazgāšanās tekošā ūdenī, kas tek pret sauli, ir sava veida šķīstīšanās rituāls, kas palīdz iegūt možumu, gaišu prātu, veselību un skaistumu. Ir arī šāds ticējums - kas lieldienu rītā pirms saules lēkta apēd 13 dzērveņu ogas, tam būs sārti vaigi. Tāpat Lieldienās vajag kārtīgi izšūpoties, tad vasarā dunduri, odi un čūskas nekož, būs brangas aitas un gari lini.

Neaizmirsti šūpoties!

Šūpuļu kārēji un šūpotāji bija puiši, bet meitas par šūpošanu maksāja vai nu ar olām, vai ar cimdu pāri. Lieldienās pirmos izšūpoja mājas saimnieku un saimnieci. Par šūpošanu un šūpoļu kāršanu puiši dabūja olas, cimdu pāri, alu vai ko tamlīdzīgu.

Šūpojās visas trīs Lieldienas un bieži vien arī nedēļu pēc tām. Pēc šūpošanās šūpoles nedrīkstēja atstāt, tad putniem neizdodoties perēšana, vārnas aiznesot cāļus.

Šūpoles parasti izjauca un sadedzināja, lai raganām nebūtu kur šūpoties. Senie latvieši Lieldienām posās un gatavojās īpaši rūpīgi.

Velc tīras drēbes un izvēlies rūpīgi, ko likt svētku galdā

Cilvēki Lieldienu rītā vilka mugurā tīras, jaunas drēbes. Lejaskurzemē sastopama īpatna Lieldienu tradīcija, kas saukta par putnu dzīšanu. Simboliskā putnu dzīšana notikusi, lai putni to gadu neizēstu sējumu sēklas.

Lieldienas ir arī laiks, kad latvieša klēts ir jau iztukšota, un laiks, kad sākas pavasara darbi. Tomēr Lieldienās arī cepa pīrāgus, vārīja miltu putru ar cūku ribām, gatavoja miestiņu.

Ar Lieldienām saistās arī laika pareģošana

  • Ja Pirmajās Lieldienās līst, tad govis dos daudz piena un katru svētdienu līdz Vasarassvētkiem būs lietains laiks.
  • Ja vardes Lieldienās iet pāri ceļam, sagaidāma lietaina vasara.

Priecīgus svētkus!

Māmiņu Klubs

Iveta - tereeze Iveta - tereeze 29. Mar 2018, 09:50

Priecīgas Lieldienas!