Ķermeņa masāža
22.04 12:00-13:00
Brīvo vietu skaits: 1
Daudzi runā un raksta, ka lai mazais labāk un veiksmīgāk uzsāktu bērnudārznieka gaitas, pašai mammai pirmkārt esot jābūt gatavai laist mazo bērnudārzā.
Bet kā tas ir - jābūt gatavai?
Vai tas ir tad, kad mamma ir mierīga un pārliecināta, ka mazajam dārziņā viss būs labi?
Vai arī tad, kad mamma saglabā iekšējo mieru un neizrāda savas emocijas arī tad, kad mazais paliek raudādams dārziņā?
Domāju, ka es esmu gatava laist mazo dārziņā, bet sirds tomēr sāp un pārdzīvoju, kad mazais paliek dārziņā raudādams.
Un iezogas doma, ka varbūt tomēr neesmu gatava palaist mazo uz bērnudārzu.
Es dārziņā neskatoties uz viņa raudāšanu atvados ātri un dodos prom, bet kad izeju ārā, sirds plīst pušu. Tās dienas, kad mazais neraudāja, bija mierīgākas, bet nu šis rīts, kad ejot prom dzirdēju, kā viņš raud bija smags. Mēs viens otram esam ļoti pieķērušies, jo diendienā esam kopā (strādāju vienu reizi nedēļā un līdz šim mazo pieskatīja mana krustmāte), kopā strādājam, kopā spēlējamies un darbojamies.
Ceru, ka mazais drīz iejutīsies dārziņā un viss būs labi.
Kā ir ar Jums?
Vai esat gatavas laist savus mazos uz dārziņu?
Ko nozīmē BŪT GATAVAI PALAIST MAZO BĒRNUDĀRZĀ?
Vēsma
Man šķita, ka es neesmu gatava, bet bērns tik labi iejutās bērnudārzā, ka acīmredzot biju gatava. Es nezinu, kādai ir jābūt tai sajūtai, lai skaitītos gatava. Pieļauju, ka sajūta ir par tēmu, ka tas ir labākais, kas šajā vecumposmā bērnam ir vajadzīgs. Tā bērna raudāšana var būt saistīta ar atšķirīgu no citiem iejušanos svešā vidē.