Ir Zaļš. Prieks!

Apkārt ir tik ZAĻŠ! Manī ir prieks – liels, jo kopā ar bērniem var tik jauki visu pētīt un pārrunāt. “Tā puķe ir pienene, tā – purene. Kapēc koks violets? Tie ir ceriņi! O! Skaties, rekur bite, taurenis, putniņš, stārķis lido … SLIEKA!!! Mammu, vai redzēji gliemezīti?” 

Viestura izbrīns par mums tik pašsaprotamām lietām tiešām fascinē. Tomēr taisnība vien ir – tie ir mazi brīnumi. Pacel to zilo vabolīti rokā un papēti, cik skaisti zaigo spārniņi. Katrā mazā lietā ir kaut kas aizraujošs, tikai mēs pieaugušie, savā aizņemtībā, to nespējam saskatīt.

Vakardien liels brīnums bija kaiju cīņa virs Daugavas ūdeņiem, par baltmaizes gabalu ūdenī, kuru Alberts bija iemetis tā dziļāk. Es spurdzu ne pa jokam, jo, galu galā, baltmaizes gabaliņu tā arī nedabūja neviena no abām censonēm. Tas nogrima. Pamācība būt gudrākiem un dalīties. Bet tas skats un Viestura šoka izsaucieni, ka nedrīkst kauties un ka jādalās, vien bija smieklu šalts vērti. Protams, nesmējos par dēlēna sašutumu. Piekritu, ka kaijas rīkojās nejauki. Bet bija grūti apslēpt manu smīnu, jo mazais taisnības cinītājs izturējās ļoti amizanti.

Pastaigas noslēgumā Viesturs tik smaidīgs iegūlās zilajās veronikās, ka nespēju atturēties un ķēru pēc foto.

Arī smilšu kastē notiek rosība, jo siltajos saules staros var cepināt vaigus un būvēt trases, pilis, tuneļus, rakt bedrītes un cept smilšu raušus. Lielais prieks, ka Albertam patīk cept man kūciņas. Uztaisa un pienes klāt. Ēd. Un kā Tu neēdīsi. Ņem, iztukšo trauciņu atpakaļ smilšu kastē, karotīti pa karotītei, ik pa laikam pieceldams to pie mutes un tēlodams, ka ļoti garšo. Berns priecīgs. Izlikšanās spēle. Tieši tas, ko speciālisti ir teikuši par autisma bērniem ļoti grūti saprotamu un izdarāmu, bet mūsu bērns to dara. Izliekas, ka smišu kūka ir ēdama. Izliekas, ka lego vīriņš spēj runāt un spēlējas ar to, imitējot ikdienas situācijas. Mežonīgs prieks.

Bērnu rotaļu stacijas dārzā – te smišu kastē, te fortiņā kāpt, te batutā palēkāt, te baseinā papļunčkāt kājeles vai uzrausties vītola zaros. Vasaras dunai ir cits ritums. Un man ir tik labi, ka bērniem ir interesanti.

Sanāca īss, sajūsmas pilns foto blogs, bet varbūt arī tā vajag. :)
Ejiet ārā, ķeriet – izbaudiet saulīti!

—

Rasa (MK mazais91)

Orģinālavots: bezsaiste.worpress.com