Gustava pirmās 2 nedēļas "POGĀ"

Laikam neviena mamma nav gatava uz to, ka 1,5 gads kopā ar mazo aizritēs tik ātri...un jau drīz bērns klauvēs pie bērnudārza durvīm. Arī mūsu diena pienāca 2016.gada 25.janvārī, kad klauvējām pie PPII "Skola mazajiem Poga" durvīm, kur mūs sagaidīja laipnā un jaukā bērnudārza vadītāja Kristīne un jaunā audzinātāja Laura, kurai, tāpat kā bērniem, tā bija pirmā diena Pogā. 

1.diena: Grupiņā 5 no 7 bērniem...pirmo adaptāciju kopā saka pirmie 5 - Gustavs, Lauma, Roberts, Emīls un Ronalds. Pieci mazi ziķeri, kuriem viss likās jauns un foršs. Lai arī pirmo dienu Mēs vecāki varējām būt kopā ar saviem ziķeriem, es riskēju uz kādu laiku mazo atstāt. Un sanāca pavisam nejauši - mājās biju aizmirsusi visus dokumentus, līdz ar to - izbraukāšana bija nepilna stunda. Kad atgriezos, mazie jau bija devušies ārā...un tad nu lai nejauktos, Gustavu vēroju no žoga otras puses - un redzēju ar kādu interesi viņš spēlejas ar citiem bērniem. Pēc pusdienām visi trīs puikas devās ar mammām mājās, bet Gustavs riskēja iet gulēt pusdienlaiku kopā ar Laumu. Un neskatoties uz mazo kreņķi, ka mammas nav klāt, Gustavs tomēr aizmiga, un mamma ieradās jau kad bija modies. Kopā sagaidījām launagu un devāmies mājās. Pirmajai dienai jau gana.

2.diena. Ejam uz grupiņu ar entuziasmu kā pirmā dienā. Pārvaram pirmo apmulsumu, tomēr iesaistamies rīta spēlēs, paēdam brokastis, tam seko rīta aplis, kuru Gustavs jau pavada bez manis. Riskēju, un atstāju Gustavu vienu....ja nu kas, zvans - un esmu klāt! Diena izdevusies, neviena zvana, un uz plkst.16 dodos pakaļ.

Pašai šī diena kā bez rokām un kājām. Mājās PILNĪGS klusums. It kā esmu nolikta tur - kur nezinu ko man te darīt. Lai mazinātu mulsumu no nejauša apmulsuma - pēc 2 gadu pārtraukuma ķeros klāt LIELAJAI ĢENERĀLAJAI TĪRĪŠANAI. Un tas izdodas, paveicu visus darbus, papusdienoju, atvelku mazliet elpas un eju darbināt mašīnu, lai brauktu pakaļ dēliņam. 

Bērns priecīgs...spēlējas, un iesaista spēlē mani. Un kanpi pierunāju iet mājās. Visi bērni atvadās, bet Gustavs vēl visiem atta nerāda.

3., 4. un 5.diena. Rīta un vakara vešana/atvešana pāriet tēta ziņā. Tētis - cilvēks no kuru grūti atvadīties. Ui, satraukums un jā, notiek tas, bez kā pirmās dienas iztikām - asaras. Gustavs no tēta nespēj atvadīties, ieķeras klēpī un vaļā nelaiž. Lai mazinātu satraukumu dodos prom, un atstāju divatā. Taču raudāšanu tas nemaina - vīrs aiziet bēdīgs, Gustavs raud. Palieku kādu brīdi ilgāk, ja nu bērns nenomierinās. Tomēr pēc 15.min Gustavs iesaistās audzinātājas spēlē un kreņķis ir aiz muguras. Un tā aizrit visas 3 dienas. Vakaros Gustavs skriešus ielec tētim klēpī, visiem bērniem un audzinātājai rāda attā un iet uz garderobi. 

Katrs vakars ir aizņemts - jo bērns prasa vecāku uzmanības. Un to veltu ar visiem 100%, jo gribu, lai bērns jūt, ka mamma viņu mīl, nav aizmirsusi, grib aprunāties un likt just, ka tepat vien ir! Un, lai Gustavam būtu vieglāk iejusties un saprast bērnudārza funkciju, nopirku grāmatiņu "Martiņa dodas uz bērnudārzu".

Vienkāršā valodā uzrakstīta grāmatiņa, ar ikdienas darbiņiem, caur kuriem iet arī Gustavs katru dienu, ar ko saskaras bērnudārzā, un cik patiesībā tur ir forši. 

2.nedēļa.

Jau 1.nedeļas beigās Gustavam pieķeras iesnas - es tās saucu par kreņķu iesnām, kas radušās stresa pamatā. Jā, cīnamies ar tām joprojām. Katru rītu tētis ved un atved, arī man iekrita 2 reizes, kad es Gustavu paņemu vai aivedu, kad tētis netika no darbiem tik ātri vaļā. 

Otrajā nedēļā sevi pieteikuši arī apakšējie ilknīši, kas rada negulētas naktis, sāpītes, raudāšanu. Ai, esam šonedēļ pārguruši, ka jau visi 21:00 guļam. Taču, zobiņi izlīdīs un viss beigsies..laika jautājums. Šonedēļ uz bērnudārzu līdzi ceļo arī sosis, lai mazinātu stresu, lai arī biju nolēmusi, ka sosis bērnudārzā nebūs. Pāries stresi - un arī sosis paliks mājās! Vēl tikai sākums, jo pievienojās vēl 2 bērniņi, vēl turpinās adaptācija.

Esmu laimīga, ka mans puika ir tik sabiedrisks un jau pirmajā dienā bija tāds malacis, ka saņēma Pogas medaļu par izcilu dienu! 

Jolanta & Gustavs