Divgadnieka domugraudi

Ieva savos knapi 2 gados (savu 2 gadu dzimšanas dienu Ieva svinēs aprīļa beigās) ir milzīga pļāpa - runā daudz, diezgan skaidri un pilniem teikumiem. Un atkārto visu, ko dzird no vecākiem, audzinātājām un citiem pieaugušajiem. Tapēc mamma ar tēti dažreiz klausās audzinātāju teiktās frāzes, bet pieņemu, ka arī audzinātājas ir informētas, ko mamma ar tēti runā mājās.

Vārdus Ieva pārsvarā izrunā pareizi un tā, kā tie skan, vien izlaižot grūtākos burtus (piemēram, "r"). Taču ir arī dažas viņas valodiņas pērles:

teluzīrs - televizors

dīvis - dvielis

zebukas - zeķubikses

nījs - liels.

Un kur nu bez domugraudiem. Lūk, pēdējie dzirdētie:

Ieva vakarā nekādi nevar aizmigt, grozās. Tad nomierinās un pati sev skaļi saka: "Kā tu domā, Ievai nav jāguļ?"

Ieva dabūjusi jaunu riteni, bet īsti vēl neprot to savaldīt. Ritenītis kārtējo reizi nogāzies zemē, Ieva mēģina pacelt un kliedz: "Celies augšā, ritenīt!".

Ieva runā pa savu spēļu telefonu: "Hallo, dakterīt! Ievai temperatūra. Čīkst. Neklausa mammu".

Ieva atver savu zeķu atvilkti un skaļi pati sev saka: "Kuras vilksi?".

Šis ir pirms Ziemassvētkiem piefiksēts Ievas domugrauds: Ieva prasa konču (konfekti). Saku, ka viņa nav paēdusi un kamēr bļoda ar pankūkām nebūs tukša (bļodā trīs pankūkas), tikmēr končas nebūs. Ieva paņem tēta roku, pa vienai no bļodas saliek tētim rokā pankūkas un, rādot uz bļodu, saka: "Tukša. Konču!"

Bez šiem vēl katru dienu daudzum daudz domugraudu nākas dzirdēt no manas mazās gudrinieces, bet pārsvarā mēs par tiem pasmejamies un aizmirstam, jo tūliņ jau dzirdam nākamo pērli, par ko pasmaidīt. :)