Dana Gulbe, kuru pazīstam arī kā Danu ar kasti, ir divu grāmatu autore. Viena no tām, “Kas notiek bērnudārzā”, tapusi brīdī, kad noslēdzies Danas darba cēliens pirmsskolas izglītības iestādē, un viņa vēlējusies apkopot svarīgāko informāciju.
Septiņu gadu pieredzē bērnudārzā Dana piefiksējusi, ka ir jautājumi, kurus vecāki jautā atkal un atkal. “Māmiņas, kurām ir pirmais bērns, patiešām nezina atbildes uz šiem jautājumiem, taču, ja pretī ir audzinātāja, kura strādā jau vairāk nekā 10 gadus, viņai ir apnicis atbildēt uz vienu un to pašu jautājumu,” saka Dana, norādot, ka viņai šķitis, ka Latvijā nepieciešama grāmata, kurā precīzi ar piemēriem atbildētu uz vecāku elementārākajiem jautājumiem.
Bērnudārzs ir bērnam laba vieta
Vaicāta, kā vecākiem tikt pāri emocijām, kuras piemeklē brīdī, kad bērns sāk apmeklēt pirmsskolas izglītības iestādi, Dana norāda, ka ar emocijām sākumā ir jārēķinās. “Nevajag iztēloties, ka ar mani viss būs labi! Tad pēkšņi būs šoks, jo bērns raudās, negribēs iet uz bērnudārzu. Emocijas ir normālas,” uzsver viņa.
Dana pati sev laikā, kad viņas bērniņš sāka apmeklēt bērnudārzu, atgādināja, ka bērnudārzs ir bērnam laba vieta. “Mums ir sajūta, ka turpinām dzīvi, bet bērns ir pamests un raud, taču ir jāmaina šis skatījums! Bērnudārzs nav vieta, kur nometam bērnu, kamēr pašas turpinām dzīvot. Bērnudārzs ir bērnam pilnvērtīga pieredze, kuru mēs kā ģimene bieži vien nevaram iedot,” uzsver Dana Gulbe. Viņa arī atgādina, ka bērna personībā nospiedoši lielāko lomu spēlē ģimene, tāpēc, ja ģimenē esat stiprais kodols, kas bērnam sniedz beznosacījuma mīlestību, bērnu iedrošiniet, pavadiet laiku kopā un sniedziet mīlestības burbuli, to nespēs salauzt ne bērnudārzs, ne audzinātājas.
Kā izvēlēties labāko bērnudārzu?
Bērnudārza izvēle ir sarežģīts jautājums, taču Dana Gulbe iesaka nenorakstīt pašvaldības dārziņus tikai tāpēc, ka tajos ir sava sistēma. Vienlaikus viņa uzsver, ka ir vairāki faktori, kuriem iesaka pievērst uzmanību. Viens no tiem ir bērnu skaits grupiņā – jo mazāks bērniņš, jo mazāk bērnu jābūt grupā. “Lielākoties pašvaldības dārziņos tā arī ir, taču, ja ir 16 bērni un viena auklīte un viena audzinātāja, ir daudz izaicinošāk pamanīt katra bērna vajadzības,” saka viņa.
Vēl viens ne mazāk svarīgs faktors ir audzinātāja. Tiesa, vedot bērnu uz dārziņu, ne vienmēr ir iespēja zināt, kas būs nākamā audzinātāja, un viņu satikt. Tāpēc Dana Gulbe liek pievērst uzmanību bērnudārza vadībai. “Ar vadību vienmēr ir iespēja satikties, aprunāties un cilvēciski saprast, vai esat ar vienādām vērtībām. Ir dārziņi, kuros ir konservatīvāki vadītāji, un viņi visbiežāk arī piemeklē audzinātājas pēc šādām vērtībām. Ja vēlaties brīvāku un alternatīvāku pieeju, meklējiet šīs īpašības vadītājā,” rekomendē Dana.
Kad doties uz bērnudārzu?
Dana iesaka pirmo dārziņa pieredzi sākt vien tad, kad esat sapratuši, ka tas ir vajadzīgs. “Nespēlējieties ar dārziņa pamēģināšanu! Tādējādi mamma atstāj lielu šaubu faktoru, kas adaptāciju dārziņā padarīs tikai grūtāku,” saka grāmatas “Kas notiek bērnudārzā” autore.