Ķermeņa masāža
22.04 12:00-13:00
Brīvo vietu skaits: 1
Klāt ir otrdiena, ceturtā diena bērnudārzā.
Šorīt Emīls pamodās no rīta un atkal raudāja, kad pateicu, ka jātaisās un jāiet uz dārziņu. Emīls paprasīja: Vai atkal tā bļauka būs? Prasu kāda bļauka, Emīls saka, ka viena audzinātāja skaļi kliedzot. Sāku vairāk prašņāt un noskaidroju, ka pirmajā dienā auklīte esot skaļi bļāvusi. Aprunājāmies, pastāstīju, ka tā īstenībā bija metodiķe, kas aizvietoja tajā dienā auklīti un nomierinājās. Pie dārziņa mazais atkal sāka raudāt, nomierināt vairs neizdevās un mēs devāmies uz grupiņu. Ieejam grupiņā, ģērbjamies, bet Emīls tik raud, pienāk audzinātāja un vēl viena sieviete, kura saka – nekas paraudās, pāries. Audzinātāja gan mēģināja mierināt un ieveda grupiņā. Es ar smagu sirdi devos uz darbu.
Mazajam pakaļ pēc pusdienām devās tētis, gulēt vēl neatstājam. Tētis prasījis audzinātājai kā mazajam gāja, uz ko audzinātāja teikusi, ka labi. Pusdienās esot izēdis atkal zupiņu, bet otro neēdis.
Aizbraucis mājās Emīls māsai bija nedaudz stāstījis ko darījis un pastāstīja, ka esot spēlējies ar puiku Kristiānu.
Kas es pārrados no darba mazais par dārziņu negribēja ne dzirdēt un es arī viņam neuzbāzos, domāju, kad gribēs pats pastāstīs, jo kad es jautāju viņš neatbild.
Tā nu pienāca vakars un gājām gulēt. Emīls paprasīja vai rīt atkal būs jāiet uz dārziņu, teicu, ka jā. Un viņš atkal sāka raudāt, ka negribot iet, jo tur būšot tā bļauka. Mierināju viņu, un teicu, ka viņas nebūs, ka būs audzinātāja Skaidrīte, kurai viņš rādīja savu sunīti un kura deva viņam visādas mantiņas. Mazais nomierinājās pamazām un cieši jo cieši mani apķēris aizmiga.
Pastāstīšu arī nedaudz, kas ir mainījos šo dienu laikā, kopš Emīls apmeklē bērnudārzu.
- Emīls sācis iet agrā gulēt, pirms bērnudārza viņš gāja gulēt plkst.23.00, tad tagad iet gulēt jau ap plkst.21.30.
- Protams arī no rīta ceļas agrāk nekā parasti.
- Vakaros Emīls grib, lai es viņam lasu pasakas, agrāk viņš pasakas īpaši nevēlējās klausīties.
- Mazais gulēt ejot apskauj mani ļoti cieši un nelaiž vaļā kamēr aizmieg, agrāk pietika, ka es vienkārši biju apgūlusies blakām.
Rīt mēģināšu noskaidrot, kas tur ir ar to bļaušanu, kura no audzinātājām, jeb auklītēm tur bļaustās un kliedz.
Man liekas, ka daudz, kas ir atkarīgs ne tikai no tā cik mamma un bērns ir gatavi dārziņam, bet arī no tā, kā mazais tiek uzņemts dārziņā, kā izveidojas kontakts ar audzinātājām. No audzinātājām ļoti daudz kas ir atkarīgs.
Turpinājums sekos.
Vēsma
Vienmēr der paturēt prātā, ka grupiņā ir daudz bērnu, kas uzvedas visai skaļi un visi vienlaikus. Tāpat vienlaikus vairāki gāž podus, līdz ar ko, lai audzinātāja spētu bērnu uzrunāt, viņai nākas to darīt paaugstinātā tonī. Un reizēm tā pat nav speciāla bļaušana, bet vienkārši bērna uzrunāšana, jo savādāk tajā troksnī nav iespējams.
Vēl iesaku sagatavoties, ka ļoti bieži novērojams, ka gan audzinātājas, gan bērni, mainoties mēness fāzēm, it sevišķi uz pilnmēness laiku, kļūst pilnīgi neracionāli. Bet tas jau tā cilvēciski. Mājas to mēs tik ļoti neizjūtam, jo esam skaitliski mazāk. Tādā "kopienā", kur to personu daudz, viss ir koncentrētāk.
Vēl ļoti bērnus ietekmē karstums. Un atkal - vietā, kur to bērnu ir daudz, tas viss kļūst saasinātāk. Ja pieaugušais cenšas atslābt un nomierināties, bērns nereti rīkojas pilnīgi pretēji, kas no viņa paņem pārāk daudz spēka. Rezultāts izvēršas skaļš un reizēm agresīvs pat no ļoti mierīgu, klusu bērnu puses.
jā, šis jautājums par Bļauku, vai tamlīdzīgi mani nereti ir licis aizdomāties, jo parasti ir tā ka no audzinātāju pāra patīk bērnam viena, mammai otra.
tad vēl ir atšķirīga situācija kā bērns audzis līdz b/d laikam, kā ir klimats mājās.
paldies Vēsmai ka viņa dalās ar saviem pārdzīvojumiem, un dēla piedzīvojumiem.