Bērns slapina gultā. Kā rīkoties?

13. Apr 00:00 Māmiņu klubs Māmiņu klubs

Tikko dzimis mazulis vēl nekontrolē urīna noplūdi, tāpēc bērniņa dzīves pirmajos gados liels atbalsts ir autiņbiksītes. Pēc fizioterapeites, iegurņa pamatnes veselības speciālistes Kristīnes Asonovas teiktā, līdz 3 – 4 gadu vecumam bērns jau sāk apzināties urīna kontroli, tiesa, ir gadījumi, kad bērns arī jau lielākā vecumā aizvien slapina gultā. To dēvē par enurēzi jeb nakts urīna nesaturēšanu.

Kristīne Asonova atzīst, ka enurēze ir nevis slimība, bet gan simptoms, un speciālistam ir ļoti svarīgi izprast tā iemeslus. “Kad attīstās bērns, attīstās arī viņa muskulatūra, centrālā un veģetatīvā nervu sistēma. Tas palīdz koordinēt urīnpūšļa darbību, tomēr var būt dažādi aspekti, kuri ir iespaidojuši iegurņa pamatnes muskulatūras tonusu,” skaidro Kristīne Asonova, kā piemēru minot, ka iegurņa pamatnes tonusu var iespaidot pat asimetriska līšana. 

Par enurēzi runā, ja bērns sasniedzis jau 5 – 6 gadu vecumu, bet aizvien slapina gultā

Novērots, ka enurēze retāk ir meitenēm, kas varētu būt izskaidrojams ar meiteņu ātrāku attīstību, kā rezultātā ātrāk nobriest arī meiteņu nervu sistēma, kas atbild par urīnpūšļa kontroli, arī muskulatūras darbība.

“Ir ļoti daudz bērnu, kuri slapina gultā, lai gan viņi nav piedzīvojuši ne psiholoģiskas, ne arī emocionālas grūtības,” uzsver KBT psihoterapeite Ieva Melne, norādot, ka tieši slapināšana gultā varētu veicināt psiholoģisko problēmu rašanos, kas saistītas ar bērnu pašvērtējumu. Tāpat obligāti vajadzētu ņemt vērā arī ģenētiskos faktorus.

Bērnam atrodoties situācijā, kad no rīta pamostas slapjā gultā, var rasties bailes un satraukums, bet bērns nezina, kā šādā gadījumā rīkoties. Tāpēc Ieva Melne mudina izprast radušos situāciju un nepieciešamības gadījumā vērsties pie ārsta. Pirms doties pie ārsta, Kristīne Asonova iesaka vismaz trīs diennaktis veidot tā dēvēto “čurāšanas dienasgrāmatu”, kad vecāki atzīmē, cik daudz un cikos bērns ir izdzēris, cik daudz izdalījis, kā arī to, vai naktī bijusi urīna noplūde. “Kad ir skaidra bilde, var doties pie speciālista, kuram tādējādi būs nedaudz vieglāk izprast bērna ikdienu,” saka fizioterapeite.

KBT psihoterapeite Ieva Melne mudina vecākus paslavēt bērnus par “sausajām” naktīm un nenosodīt, ja tomēr ir sanācis pieslapināt gultiņu. “Protams, arī vecākiem ir grūti to piedzīvot, kā arī ir bažas, kā situāciju risināt. Vecāki var iesaistīt bērnu, piemēram, kopīgi noņemt gultasveļu un saklāt palagu, taču nekādā gadījumā nedrīkstētu bērnu kaunināt vai vainot, jo tas atstāj ietekmi uz bērna pašnovērtējumu,” uzsver speciāliste. Viņa mudina atgādināt bērnam, ka vecāki viņam ir blakus, un šādas situācijas var gadīties arī citiem bērniem.